ak, kāda diena bija
Ak, kāda nedēļa bija

Gribas apsisties ar etanolu

Tikai viens attur: negribas pagjiras

Gribas uz Autečri. Bet nu vēlu, sākas pusnaktī, tā nakts negulēšana... vecums laikam. Vai varbūt tomēr? Būs taču krauji, jā?

UPD. Man nebūs Autechre. Ne šoreiz.

Shausmiigi gribas iedzert. Briesmiigi negribas pagjiras. Maajaas nekaa alkoholiska nau.

Nez kaa tas viss beigsies.

Šodiena ir skaista, saulaina, zaļa. Un izglābta -- esmu tikai mazliet neizgulējies un tikai mazliet paģirains. Labi, ka tas šnabis vakar pazuda aiz horizonta, ai, cik labi.

Gribas mieru sevī, un viņš taču tur ir, nevajag tikai to mieru izgrūstīt ar miljoniem internetu un stulbām domām un bezjēdzīgu steigu...

Gribas, lai dzīve ir skaista, saprātīgi ritualizēta.

Šorīt piecēlos 25 minūtes pirms vilciena, paspēju pat dušā ieiet, banānu apēst un puskrūzi kafijas izdzert :-)

Man gribas, lai man būtu kaut kas skaists, ko rādīt pasaulei, ne tikai manas konstantās mokas un ciešanas.

P.S. Diena ir skaista, bet iekšā es jūtos ne gluži kā miris, iekšā prieks in cerības ir miruši, gribas raudāt. Kaut kā jāsameklē ārsts un jāsāk dzert antidepresantus...

Šobrīt tik ļoti gribas pisties! Un nav ar ko! Bez maz vai pret durvju stenderi jātrinas! Paskatījos savus mīļos porntumblerīšus, vēlme pisties nemazinājās! Iešu skriet!



Upd. Paskrēju (9 km), skaista saulaina diena, testosteronu notērēju, nomierinājos. Paēdu brokastpusdienas, klausos ērģeļmūziku (interneta radio Positively Baroque - Music of the Classical Organ) un gaidu pirmdienas rītu, kad varēs iet uz darbu, jo ir absolūti garlaicīgi un nav ko darīt/negribas neko darīt. Būtu tik forši, ja šādu "lieko" laiku varētu uzkrāt un izlietot vēlāk, kad tas ir vajadzīgs. Bet nevar jau.

Šodien vai rīt aizdošos uz Mangaļsalas molu, paskatīties jūru. Prasās mazliet plašuma un horizōna pēc šīs darba nedēļas.