Всё, что нас не убивает, делает нас смешнее. /Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs smieklīgākus./

Indeed bļe. Visas manas near-death situācijas (slīkšana, krišana no šūpolēm ar galvu uz leju, piedalīšanās autō totālā iznīcināšanā iekš tā autiņa esot) neko nemainīja. Toč neko.

Kas /vismaz kaut cik/ kaut ko mainīja? Mērķtiecīga rīcība ar galvu un rokām. Idiōtiska sķūņa celšana, trula 10-fingers-typing-mācīšanās, jobnutā Ceļu satiksmes noteikumu studēšana, ..., ..., ...

Augšējais citāts via coprophagous.ru.

P.S. "Riebj bezjēdzīgi cilvēki, piedod" — mazliet (jo tie ir tikai vārdi) sāpīgi, bet patiesi. Biežāk tā vajag. Pa purnu; un opcionāli (ja nau slinkums) norādīt taciņu uz imprūvementu.

P.P.S. Cikos es rīt vārīšu auzu pārslu putru? Lūk, definējošais jautājums. Vienīgā svarīgā atbilde. Ja esmu amēba, tad darbojos amēbas līmenī — citur /augstāk/ vienkārši neesmu vajadzīgs; citur vienkārši riebju. Vienkārši. Pazemojoši. Bet patiesi!