Ir iestājies rudens, ar attiecīgu garastāvokli galvā. Nejauši, klausoties grupas «Гражданская Оборона» albumu «Посев», atradu «Rudens Dziesmu», kura ir mazliet pizģec: Гр.Об. — Осенняя песня — YouTube.

Vārdiņi:

Я думаю: «Вечность»
Я думаю: «Вечность»
Я думаю: «Вечность»
А ты думаешь: «Смерть»
Ты думаешь: «Смерть».

— И белый песок, поджаренный ласковым солнцем, надежда и символ
Beach Boys
— И распятые птицы кружатся в моей слепоте
— И каждый столбик, обоссанный дикими и домашними псами
— И окровавленные деревья, сваленные в кучу после расстрела
— И парад раненых красноармейцев, с костылями и бинтами
наперевес
— И обезумевшие бетонные дома под упрямым московским небом
— И наш первобытный мистический страх перед ночью
— И раздавленный танком сверчок, шевелящий оторванной ножкой
— И мягкие тёплые трупы котят на обеденном блюде
— И гордые песни лунной совы: Хой! Хой!
— И скрип сухих листьев под ногами, не понятый до поры до
времени
— И условные обозначения того, чего нет и того, чего нет
— И брачные игры, надёжно скрытые стеклянными стенами
— И очки без стёкол, чтобы лучше видеть чужие очки без стёкол
— И девушки, повешенные вверх ногами, мечтающие о семейной смерти
— И всё это рухнет на нас так много
Что кишки и мозги разлетятся, как мухи
И это случается каждый год.

И я думаю: «Вечность»
Я думаю: «Вечность»
Я думаю: «Вечность»
А ты думаешь: «Смерть».

Maz miega -- paviršība -- asumpcijas faktu vietā -- sviests. Izlasīju vārda "ķīmija" vietā "ķīmijterapija" un panesās. Būtu vismaz pilnmēness vai daudz dziriņa iedzerta, tas kaut kā izskaidrotu tādu sviestiņu...

Anyway, kas izdarīts, tas izdarīts, varbūt šodien sanāks labāk. Jo nodomi jau būtībā ir labi. Šorīt garastāvoklis ir kaut kāds tāds ^_^



... vai šādi, kaut kā pa vidam



P.S. What would Albert Rosenfield do?

Šodien ir šī patīkami produktīvā comfortably numb sajūta, pat internetus negribas lasīt ^_^

Parasti esmu sastresojies un ir bailes un anxiety, tāpēc pārmaiņas pēc būt comfortably numb ir burvīgi! Ko lai dara, ja trešā opcija -- justies laimīgam -- ir temporary (cerams) unavailable.

Birojā sāp galva un sienas spiežas virsū. Bet neiešu jau par to skumt, bet aizgāju pastaigāt līdz Skanstes ielai. Tur viss tagad tā moderni, moderni, gluži kā palielināts, milzīgs makets ar shematiskiem cilvēkiem tajā. Prieks skatīties, kaut arī tur dzīvokli nekad nevarēšu atļauties. 6 km. Garastāvoklis uzlabojās :-)

Un tad es viss taads beidzot izguleejies beernu uz daarzinju aizvedis un uz piedarba staavvietu atbraucis seezhu auto, pa radio Naba skan Kraftwerk -- Neonlicht un beidzot peedeejaa meenesha laikaa ir kaut cik labi un omuliigi, juutos beidzot atkal uz kaut ko speejiigs, uz logjisku un sapraatiigu riiciibu speejiigs.

Es esmu savācies, gudrs un azartisks. Tikai šodien ne. Tāda diena. Sapuva no galvas.

Rītdiena nesapūs.

Bet šodien tam par godu iedzeršu. Nedēļu vai vairāk nedzēru neko, bet šodien vajag. Pēc tam atkal kādu laiciņu nē. Un tā tālāk.

Ģimeņu modeļi un tēli ir dažādi, par tādām lietām man tagad mazliet jādomā un tā šā lā lā lā

PIrms dažām dienām atkal apmeklēju galvas dakteri, manam antidepresantu kokteilim (Wellbutrin + Piracetam + Fluanxol + Mirzaten) pievienojās vēl divas zāles: Valdoxan un Kventinax.

Un vakar pēc apmēram 3 nedēļu “bedres” garastāvoklis pēkšņi kļuva labs, atlaida vaļā! Tik lieliska sajūta, atkal gribas dzīvot, atkal varu piecelties no rīta ^___^
Sajutos atkal “kā baltais cilvēks” :-)

Tik forši ir atnākt uz darba vietu plkst. 8:50 un jau 17:10 būt brīvam :-) Vakar pēc darba aizgāju uz frizētavu, mati atkal ir īsi un smuki, akurāti :-)

Cerams, ka šoreiz tie ir antidepresanti, kuri sākuši iedarboties, nevis parastās garastāvokļa svārstības!!!

UPD. Tikko — plkst 8:04 pēc Latvijas laika jeb 5:04 UTC — bija vasaras saulgrieži. Šogad nekādus rituālus neveicu, jo banāli palaidu garām. Jeb veicu gan — ēdu vārītus zirņus un olu un rakstīju cibā -_-

Nu re. Izgāju laukā. Paskatījos uz jaunu sieviešu pēcpusēm, sejām, figūrām (man ļoti patīk skatīties uz sievietēm, viņas ir tik skaistas). Nopirku šnabja pudeli "uz atlaidēm". Izsmēķēju cigareti. Noskaņojums uzlabojās :-)

Būtībā man dzīvē šobrīd ir viena liela problēma: ka nemāku saņemties strādāt; ja iemācītos plūstoši un bez stresa strādāt, tad faktiski es būtu paradīzē -- dzīves vieta, ēdiens, alkohols, veselība, interesanti cilvēki, sekss, galda spēles, filmas, mūzika, daba, tas viss man ir... Tikai tā darba lieta nemieru raisa un bojā kaifu. Gribas atrisināt!

Piecēlos laicīgi — plkst. 7.00, un jutos atspirdzis un atpūties :-)

Darbā pārsvarā strādāju, nevis lasīju internetus — līdz ar to jūtos gandarīts, nevis satraukts un nožēlojams :-)

Impulsīvi pajokoju kolhozs_xxx-ā :-)

Forša diena :-)

Lasu iepriekšējos ierakstus — un nesaprotu, kas man bija uznācis! Nu kur tāda šausmīga nospiestība un gruzons!?

Redzu, ka esmu uzrakstījis arī dažus komentārus, kādus nedrīkst rakstīt — jo "apdirst" to, kas citiem patīk — nedrīkst! Vai nu jāpiedāvā kaut kas jauks, vai arī jāpaklusē! Man pašam netīk tādi noliedzēj un negatīvisti — tieši tāpēc es arī neskatos TV un nelasu portāļus, jo apnika tās negatīvisma straumes! Bet pats!?

Tagad man ir labs garastāvoklis :-)

— — —

Šonakt nakšņoju A. Briāna ielā (5 minūšu gājienā no Brīvības ielas dzīvokļa). Vārdu sakot, ar A. Briāna ielu ir viena figņa. CSDD biroju ēkā, kas atrodas netālu, ir instalēts kondicionētājs, kurš nežēlīgi šņāc. Un vēl vienai ēkai turpat blakus ir līdzīgs. Tā ka naktī tur nebija kluss — un ventilatoru šņākšanas troksnis ir viens no kaitinošākajiem pasaulē! Tad, kad aizvēru logu, tad gan bija normāli.

Starp citu, tikko zvanīja namīpašnieks, solīja, ka šodien tiksies ar kondicionētāju īpašniekiem un risinās to lietu, jo pats neesot gulējis dēļ tā (viņš dzīvo tajā pašā mājā).

Tā ka nezinu, vai palikšu A. Briāna ielā. Kāpēc izvēlēties to, kas ir tikai nedaudz labāks par esošo, strēbt karstu? Labāk tomēr pagaidīt, kamēr sameklēšu kaut ko perfektu!

Sarunāju (hehe, nu, tas bija monologs no manas puses patiesībā) ar A. Briāna ielas istabas īpašnieku tā, ka līdz svētdienas vakaram izlemšu, vai palikšu, vai nē — un iemaksāto naudiņu (pusi no mēneša maksas, kura nau liela, mazāka par Brīvības ielas istabas īres maksu) viņi varēs paturēt jebkurā gadījumā (tā sakot, paldies par pūlēm — negribas jau arī labus cilvēkus čakarēt manas psihošanas dēļ).

Telefona sarunā namīpašnieks izteica frāzi "Jūs man simpatizējat" — vai man jākļūst uzmanīgam? :-D

— — —

Ir arī tāds aspekts — man šausmīgi negribas vēlreiz pārvākties. Pirms tam atkal viss būtu jāškiro; tad vēl tās mēbeles, kuras būtu jāstiepj, vārdu sakot — mazliet nolaižas rokas! Un, ja tā pavisam no sirds — man briesmīgi patīk šis Brīvības ielas dzīvoklis un mana istaba tajā! Nu ne jau tāpat vien es uz šejieni atnācu dzīvot!

Tikai šis nolādētais troksnis — nu tīri objektīvi, man ir skaļākā istaba visā dzīvoklī izvietojuma dēļ!

— — —

Un zināt, kāpēc man šodien ir tik labs garastāvoklis? Es vakar, skrienot, domāju par [savu] nāvi. Tā štukoju, ko es gribētu pirms nāves izdarīt (piemēram, sakārtot savas mantas un vispār lietas). It kā jau tā ir negatīva tēma; toties, kad vienā svaru kausā noliek nāvi, tad viss pārējais uzreiz nemaz nešķiet tik slikts un tik grūts, gluži otrādi! Nu man taču dzīvē ir iedalītas samērā labas kārtis, tikai es viņas kaut kā jocīgi izspēlēju!

— — —

Tātad, ko es darīšu sestdien? Sestdien es aizbraukšu uz Depo un iegādāšos Paroc (vai kādas citas firmas) akmens vati, un nodarbošos ar skaņas izolācijas eksperimentiem Brīvības ielas dzīvoklī. Man taču ir mašīna, kurā es varu viskautko vest! Jo bēgt un mētāties katrs māk; bet kaut ko konstruktīvu darīt — tur ir nepieciešams tāds cilvēks, kāds esmu es :-)

— — —

Kaut kā tā :-) Un jā, es nezinu, ko es gribu — un uzskatu, ka tas ir normāli! Kaut kādi klejotāja gēni manī mīt, kas neļauj palikt ilgstoši vienā vietā! Tikai es viņus apspiežu — bet laikam tā darīt nedrīkst, jo apspiesta iekšējā būtība izraisa nomāktību! Man patīk ik pa brīdim mainīt visu, un, kad es to atzīšu un pieņemšu, tad arī kļūšu pa īstam laimīgs!