dzidrums
krāsas
minimālisms
kārtība
tīrība
loģika
vieglums

Padarbojos stundiņu gar sienām ar līmlenti un tad ar krāsu un otu, un garastāvoklis uzlabojās :-)

Jo vairāk es cilāju un stumdu tās manas kartona kastes, jo jēdzīgāka man šķiet doma izlidināt beidzot laukā universiātes pierakstus, Linux Journal par diviem gadiem, novecojušas programmēšanas grāmatas, un vēl kaudzīti ar drazām, kuras “kaut kad noderēs”.

Tagad gan — gulēt!

Vispār šodien jūtos tik labi, gan fiziski, gan garīgi — tā nepārtrauktā iedzeršana brīvdienās iedarbojās ka super laba terapija; mans prāts ir tīrs un pozitīvs.

Nākamajā rītā ir gan starpība, vai tiek dzerts šnabis par Ls 10,00 / 0,5 litri vai arī stipri lētāks, Ls 5,55 / 0,7 litri. No tā pirmā vispār galva nesāp, savukārt tas otrais manu galvu pasāpināja gan un drusciņ pat tā kā kuņģi mēģināja “paraut uz augšu”!

Šnabītis “Koskenkorva” arī ir ļoti labs, vakar Nabaklabā izsūcu kādus 6 — 7 (neatceros) šotus, un šodien galva nesāp.

Bet aliņš, kā alkonautijas sastāvdaļa: uzreiz saku — nekad vairs. Daži malki auksta alus pie pusdienām vai karstā vasaras dienā ir super, bet “kost” alu vakarā, brrrrr, nākamais rīts tad man ir drausmīgs. Acīmredzot alus vienkārši nau mans dzēriens — orgānisms netiek galā. Vispār secināju, ka ja dzert, tad tīru, kvalitatīvu šnabīti, visi vīni un viskiji un brendiji lai iet pasēdēt maliņā (-:

— — —

Tagad gan ķeros pie darbiem, pilnīgi sagribējās strādāt, amazing! (-: