šī alkoholizēti nikotinzētā bezmiega eifōrija izraisa arī dīvainus blakusefektus

teiksim, es tikko "sapratu" (iedomājos? pieredzēju ārkārtīgi reālistisku halucināciju?), ka viss, kas man šajā dzīvē ir šķitis patiesi nozīmīgs, beidzas apmēram vienu centimetru no manas ādas, vai pat robežojas ar manu ādu

būtībā manā prātā es esmu nepiedzimis embrijs, mani interesē un mani saista tikai manis paša komforts (siltums, ēdiens, skaņa ausīs, uzplaiksnījumi tīklenē, labsajūta) un vairāk nekas

drusciņ drausmīga sajūta

P.S. tas daudz ko izskaidrotu — nespēju emocionālā līmenī komunicēt ar citiem cilvēkiem, egoismu, tieksmi izvairīties no dienasgaismas, vēlmi tikai apgūt informāciju pašam neko neražojot un nedodot atpakaļ, "ūdeni ceļgalā"...

P.P.S. WTF!? gan jau šitā šņaga atlaidīs, man tikai jāpaguļ mazliet :-)