Nejauši nokļuvu ballītē Pērlē. Biju tur (dejoju, smēķēju, runājos, dzēru, jā — tieši tādā prioritāšu secībā) līdz pussešiem rītā.

Esmu sajūsmā.

Tagad es zinu, kā jātusē, esmu atradis pareizo ceļu: 1) industriālā mūzika 2) tādas ballītes, kā Pērlē. Tāds nepiespiests teatrāls sterilums, netveramas ilūzijas, jo ilūzijas ir skaistākais, kas ir pasaulē!

Izklaidējos kā pieaudzis cilvēks, un bija tik tik tik labi.

Pozitīva, personības augšanu rosinoša pieredze.

Kaut es varētu izteikt, cik labi, cik garīgi pamodies šobrīd jūtos! Ka var būt arī citādāk, ka var būt tik daudz labāk, nekā man parasti ir, ka es varu, ka ir tādas vietas, kur es jūtos tik labi! Guvu milzīgu pozitīvu impulsu. Paveicās! Kaut kāda smalko stīgu vibrāciju rezonanse, tik gaisīgi netverami nejauši pēkšņa un patīkama!

P.S. Arī šoreiz eksperimentālos nolūkos uzsāku mazo sarunu pie bāra letes ar jaunu sievieti, šoreiz saruna izdevās vēl daudz labāk, nekā Nabaklabā. Mazo sarunu aksiomas es teorētiski zinu, un sāk izdoties tās pielietot dzīvē :-) Viegli uzsāku, un viegli palaidu pēc tam vaļā, un šoreiz pēc manas iniciatīvas :-) Eksperimentēšana tiks turpināta.

Jūtos lieliski!!! Sen tā nebiju juties!!! Bija tik dīvaini, vienkārši uzvedos tā, kā man vislabāk patīk, un cilvēkiem tas patika, viņi (viņas!!!) nāca pie manis, tas ir tik dīvaini, ka es kādam patīku. Tik instinktīvi patīkami, ka ciniskais prāts uz mirkli atslēdzās un bija vienkārši prieks un dejošana un komunikācija.

P.P.S. Bildīte, kura attēlo kādu no šī brīža emociju spektra aspektiem (“savējie sapratīs”):

vēl viena būtiska sajūta, kura jāpiefiksē: tā iekšējā sirds vibrācija blakus jaunai sievietei, vispār kaut kas tik instinktīvs, jo ciešāk apķēru viņu, jo vairāk man sala un purināja, un lēkāja sirds, nu dīvainākais ir tas, ka tā sajūta ir krūšu kurvī, nevis pimpja rajonā, organism, wtf, agrāk tā nebija!?

tad vēl tās šķiltavas, kad izrādās, ka jaunām sievietēm labāk patīk sarkans tauriņš, nevis strīpaina kaklasaite ^______^

vispār esmu diennakti un vēl dažas stundas nupat vienk. dzēris un torčījis un juties labi, un tas ir galvenais :-)

es vēl joprojām neesmu uzrakstījis par ceturtdienu, tad nu tagad, lai nav divas reizes jāstaigā jādomā: 2,5 promiļu reibumā ar auto (stc, pālī ar auto braukt ir tik forši, nekad mūžā tā nebiju darījis) aizbraucu no Rīgas centra līdz Mangaļsalai, kails skrēju gar jūru ar suni, peldējos jūrā un rietumos bez skaņas mirgoja negaisa mākoņa zibeņi, un austrumos ausa saule mākoņos, sarkani

p.s. es daudz dzeru šajā laikā, njā, es domāju, ka turpināšu, jo šobrīd ir tas foršais gadalaiks Latvijā, kad var iet basām kājām un nesatraukties daudz, un esmu bieži laimīgs tāpēc