Vakar vakarā izdzēru divus LB kolas un balzama 12 grādu kokteiļus un pēc tam 2 litrus brāļa alus, un pēc tam rīkojos dīvaini, komentēju dīvaini, rakstīju savādi

Vienk. ignorējiet

Ai, nu

Bet kādreiz jau tas pāries

Plēvītes slānis dīvaini. Hihikoras lambdranoits ^•~

viņi man zvana, piedāvā LMT 4G modemus un Lattelecom televīzijas, ilgi runā; ā un Bite arī kaut ko testiem piedāvāja

nu ilgi runā, kad es esmu pālī un nenolieku klausuli uzreiz (jo skaidrā uzreiz nolieku klausuli, lai netērētu viņu un manu laiku)

bet pālī parasti sarunāju izdevīgus līguma noteikumus (respektīvi, nemaksāšu vairāk kā šobrīd), viņi apsola ar kurjeru to modēmu vai ko nu tur atsūtīt

un pēc tam neatved

nekad

tāda sajūta, ka viņi post factum izanalizē sarunas ierakstu un izdomā -- meh, šim labāk nevest

bet tāpat jau pēc pusgada zvana atkal

dīvaini cilvēki

nesaprotu, kas tas ir

Jocīga sajūta. Esmu vienlaikus atpūties un labsajūtas pārņemts — un vienlaikus apdullis, noguris, tukšs. Esmu tādā kā transa stāvoklī mazliet.

Lai nu kā — šodien ir plānošanas diena. Ko esmu paveicis martā, ko darīšu aprīlī. Dažreiz vajag padomāt, nevis darīt. Citreiz atkal jādara, nevis daudz jādomā. Ai!

Izgāju laukā. Aizbraucu ar 40-to busu līdz McDonaldam (nu, ne gluži tā, bet būtībā — tā). Paēdu — vidējo BigMac komplektu + saldskābo mērci.

Un tad devos kājām uz mājām.

Jāpiezīmē — esmu skaidrā.

Tātad ieslēdzās kaut kāda nereālitātes sajūta — it kā es visu šo pasauli redzētu caur stiklu. Visi šie cilvēki — kaut kur iet, kaut kur dodas, kaut ko dara, kaut ko domā! Sagribējās apsēsties kaut kur parkā un piedzerties, tad vismaz visu šo absurdu varētu izskaidrot ar alkohola intoksikāciju.

Vai arī iesēsties mašīnā un braukt uz dienvidiem, līdz beidzas nauda kartēs benzīnam vai arī salūst automašīna — vienvirziena trips... Bet tam man pietrūkst drosmes.

Eh, pārāk nekonstruktīvi tas viss :-) Es taču zinu, ka man cits ceļš ejams!