vispār man šodien uz paģirām pa ceļam uz darbu bija iestājies tāds pretīgums pret manu vidi, ka pat biju spiests mainīt parasto maršrutu un iet pa citām ielām, jo sapratu, ka ierastās maršruta ielas izraisa tādu pretīgumu, ka būs jāvemj; tiklīdz mainīju trajektōriju, vemšanas sajūta pārgāja

un vēl man bija dīvaina iedoma, ka es taču mierīgi varētu mainīt manu dzīvi, uz labi gaišo pusi

vispār es šodien samērā ļoti maz lasīju internetus, jāsaka, ļoti patīkama sajūta, kad spēju par kaut ko padomāt, kaut ko padarīt