Šodien pirmo reizi mūžā biju spiests izkāpt no trolejbusa, jo nejutos tur labi. Tas bija tā.

Pēc darba devos uz VSAA ar 14. trolejbusu, bet tā bija kļūda. LIELA KĻŪDA.

Vienā brīdī sajutu, ka trolejbusā ir par daudz cilvēku, ka lietas, pie kurām turēties, ir NETĪRAS, un roku berzēšana pret biksēm NEPALĪDZ, ka cilvēki ir kā nepieklājīga, stumdīgi spiedīga pretīga gaļa, ka man jāieelpo viņu izelpa.

Arī tad, kad izkāpu (kādas 3 pieturas par ātru), nevarēju atgūties, apkārtne šķita svešāda un dīvaina. Nu kaut vai tas dīvainais balti krāsotais divkārtainais žogs otrā pusē Laimdotas ielas pieturai, uz to skatoties nevar saprast, vai gadījumā te neesmu nokļuvis psihodēlisku vielu ietekmē un vai redzu šo žogu pa īstam.

Bweh. Tā nekad agrāk man nebija bijis. Lieki piebilst, ka atpakaļ no VSAA gāju kājām, pusstundas pastaiga viennozīmīgi bija labāka par 10 minūšu braucienu trolejbusā; es ietu kājām pat 3 stundas... vai brauktu ar taksometru.

Stulbais miegs.

Tagad (ir 3.38 naktī), kad man miegu patiesi vajadzētu, kad es vēlos horizontalizēties un gūt atspirdzinājumu miesai un garam, miega nav. Var, protams, ielīst zem segas, aizvērt acis un tēlot gulēšanu, bet tas ir bezjēdzīgi.

Toties rīt, plkst. 9:00, kad es vēlēšos piecelties, nodušoties, paēst un doties uz darba vietu produktīvi strādāt, Miega kungs būs klāt. Pārvērtīs mani par marioneti, manas rokas "pašas" izslēgs visus modinātājus, mans prāts būs izslēgts, gribasspēks vispār būs neeksistējošs, un tad es atgūšos, atjēgšos, pamodīšos plkst. 12:30 apmulsis labākajā gadījumā vai plkst. 14:39 no priekšnieka zvana sliktākajā.

Un kas visvairāk besī ar šo bezmiegu, es esmu tajā galīgi neproduktīvs, nevaru sarakstīt pat ne 10 rindiņas koda, nu neko nevaru!! Pat kārtīgi palasīt grāmatu nevar, nekas neturas atmiņā, jāpārlasa 3 reizes. Pat šeit cibā nekādu saturīgu ierakstu nevaru izveidot, tikai kaut kādu apziņas plūsmu kaut cik piefiksēt.