Šis ir kārtējais brīdis, kad esmu spirālē: internetu lasīšana → nestrādāšana → besis → internetu lasīšana → nestrādāšana → vēl lielāks besis → ... Spirālē dzīves nav, dzīve ir tur ārā.

Nu nekas, nekas. Jau rīt uzleks optimisma saule, gaiši atmirdzēs debesīs prieka varavīksnes, pirksti rakstīs kodu, smadzenes domās par lietām un ķermenis uzticami kalpos — kājas ātri nesīs un zarnas labi uzsūks.

Runājot par vienradžiem...



Smuka, smaidīga jaunkundze, un violetais dildo ar melno, hmm, galvas siksnu, viņai labi piestāv :-)

Nu re, vēl mazliet forša sintīpopa un sapņu kinoteātris horizontālais, siltais un foršais gaida mani jau :-)