Kaut kā pēdējā laikā ir sanācis spiest uz spirtotajiem. Nu tā kā katru dienu. Pamatīgi.

Bet... pajautāju sev... nu negribas man spirtotos, man gribas nevis stulbo paģirģenerējošo neievesmojošo alkoholu, bet... to, no kā noreibsti kā no litrīgās Finlandijas + ar efektiem; to, no kā nav paģiru pēc tam; to, ko nemāku vairs atrast... bet kas strādā kā vislabākais antidepresants, kas parāda, ka smadzenēs ir sajūta just PRIEKU, ka tāda sajūta nav jāsintezē ar mokām un iedomām, ka tā var būt dabiska un PRIECĪGA... ka dzīvē nav tikai skumjas, neizgulēšanās, pienākumi un grūtības, bet tīrs prieks, skaista mūzika un dzidrums!!! Nemaz nerunājot par vizuālo ^_^ akdies kā man pietrūkst to krāsu!



( haha, nu ja, tieši šo es biju domājis )


nē nu es varētu apņemties teiksim no šodienas līdz jaungadam nedzert. es varētu. bet es konkrēti sākšu rāpot pa sienām tāpēc.

no otras puses -- es varētu sev atļaut smēķēt tinamo tabaku. ar nosacījumu, ka nedzeru. es tā īsti pat "neatmetu" smēķēšanu, es vienkārši no kāda brīža (šķiet, ka tas bija 2014. gada septembra sākums) vairs nesmēķēju un viss...

vienkārši tas sāk kļūt mazliet nemenedžējami, vakar, kad braucu uz depo, nervu nomierināšanai izdzēru 0,3 LB 12 grādīgo kolu ar balzamu, bet tas jau uz riska robežas, bet nu grozot rādio uzslēdzu ex Radio Nabu, un tur bija kaut kāda repotājmeitene otrdienas vakarā ar kaut kādiem baisi skarbdrūmajiem skaitāmvārdiem (ah, gribētu gan es zināt un paklausīties vēlreiz), so I got that going for me...

P.S. Kā Timrots rakstīja, no alkoholisma jau tu vari izārstēties, bet priecīgāks no tā nekļūsti, tikai neesi pillā, un pārējie pamana, ka esi kļuvis tāds kašķīgāks...