Šodien sanāk tāda kā ceturtdienāaah, vai ne?



Es vēl it kā gribēju kaut ko pajokot par veģetāriešiem vai vegāniem šajā sakarā, bet man nesanāca, jo es jau esmu garīgi attīstījies augstāk par tādu zemu līmeni.

Šodien kopā ar mala aizbraucām ar auto uz Rīgas lidostu piromaans sagaidīt. Sagaidījām, uz kolhozs_xxx atvedām. Pirmdien jamais brauks debesīs atpakaļ uz tulpju valstību šansēt.

Pa ceļam uz RIX'u rādio LOL'ā ētera cilvēks lasīja vēstuli no Ilzes, kurā viņa vēstīja par skarbo dzīvi Vācijas pilsētā Ē[tālāk neatceros nosaukum], kur cilvēki strādā, daudz pelna, bet viņiem nav kur likt naudu, jo viņiem vajag ieskatīties dvēselē. Un ka dārzeņus Latvijā jāpērk no zemniekiem, nevis Rimčegā un lietuviešu lielveikalos, lai zemnieki nebrauc uz Holandi pakot burkānus. Un vēl tur māju sajūtas neesot, un valsts tik dāsni apmaksā studentu dzīvi, ka viņi puspasauli varot apceļot. Skarbi.

Auto atkal no ilgās stāvēšanas aizmugurējās bremzes karst, pēc 15 km nobraukšanas gandrīz pārstāja. HVZ, vai stāvbremze ķeras (bet es to taču nelietoju, lieku pārnesumā), vai diski ar rūsu apaug. Velniņš dīda aizdzīt uz sevisu noskaidrot, bet es to nedarīšu. Jūlijā jāiet skate, ja izlaidīs cauri, tad jau redzēs. Ja neizlaidīs, tad vēl jo vairāk būs jāskatās =)

Ir ārkārtīgi jauki staigāt pa kalnu takām, skriet, strādāt, grauzt burkānus un smaržot vaniļu.

Taču vienīgā lieta, kura padara šo dzīvi patiesi (bez kripatas izlikšanās un pašiedvesmošanās) krāsainu un foršu, iededz kaisli sirdī, liek skanēt mūzikai, filmas padara lieliskas un ieslēdz vēlmi komunicēt ar cilvēkiem, ir šmiga.

Noskatījos filmiņu "The Rum Diary (2011)", ļoti laba, bet skaidrā skatīties to, protams, nedrīkst. Dažas (5 — 8) šļukas ruma vai 5 aliņi būs pašā reizē :-)

Filma man atgādināja to, ka jau pēc dažām nedēļām Latvija uz 3 vai pat četriem mēnešiem pārvērtīsies par siltu, zaļu, priecīgu paradīzi, kurā būs silti, skaisti un labi :-)