Kamēr citi meklē atrunas, mēs paldies ka uzgaidījāt.

sen nebiju dzirdējis Kurtizāņu Ugunskuru

tam seko atgādinājums, ka es neesmu Džeina Fonda

Piegdienāaaaah!

Un atkal, kārtējo esmu attapies kaktā iespiests (pats iespiedies), iesprindzis, satraukts nervu kamols nepaveiktu darbu kaudzē. Bet vēl pirms dažām dienām biju viegli rotaļīgs, laimīgs un optimistisks.

Līdzīgi, kā ar zobiem. Kad esi attapies ar sāpošu zobu, tikai tad saproti, ka nesāpoši zobi sākas ar pavisam nelielām, vienkāršām, regulārām un lētām darbībām: zobu tīrīšanu, diegošanu, zobārsta profilaktisku apmeklēšanu.

Un tā tas ir visās, visās dzīves jomās.

Will I ever, ever learn? Nu, ar zobiem es jau esmu iemācījies un daru... un tie man nav sāpējuši jau sen. Tagad iemācīties to pašu darīt ar darbu... Hm. Bet tad jau tas nozīmē, ka es varu iemācīties.

Ja ne sintīpops, es vispār nezinu, ko es darītu.

Vispār baigi gribas iepļaut kādus alkoholus. Ne jau aliņu vai divus. Bet brutāli līdz pilnīgai jēgas pārdzeršanai! Bet nē, līdz 1. februārim nekā, ja esmu apņēmies nedzert, tad nedzeršu :]

Un vispār man ir nopirkti apelsīni; arī zaļās olīves, biezpiens un svaigi salāti — rīt man būs ļoti veselīgas un garšīgas brokastis :-)

griķīši :-)

* UPD. Pagājušonakt biju sadzēries kafiju, tāpēc miegs bija tāds nedziļš, trauksmains, un nez kāpēc visādi ļoti intensīvi sapņi par seksa tēmu bija. Fantāzijas un tā.

Izrādās, kamēr gulēju un sapņoju, notika maza un klusa "drāma" kolhozā.

Man tieši otrādi — pamodos/piecēlos neparasti agri, plkst. 9.00/10.00, arī garastāvoklis darbīgs :-)

P.S. "Why So Serious?" bildi noņēmu no virtuves sienas — manuprāt, tai patiešām jau bija laiks doties :3

Piecēlos 10.30.

Dušā negāju, uzreiz uztaisīju brokastis:
— 2 burkāni
— citrona sula
— Vitamax kapsula
— pāris sausmaizītes
— auzu pārslu putra ar žāvētiem augļiem un sauju zemesriekstu

Tagad ir plkst. 11.10. Eju ēst putru un tad dzeršu balto tēju ar medu un lasīšu Rīgas Laikā interviju ar Znotiņu (par Ziedoni un laikam arī par citām lietām).

— — —

Šodien jāizloba no rāmja tā nelaimīgā izdauzītā rūts. Ja izdosies atrast kādu strādājošu stiklinieku, iegādāšos arī jauno rūti. TB, darbību secība mazliet otrādāka: vispirms nomērīšu to rūti, tad meklēšu stiklu, un tikai tad lobīšu ārā veco stiklu un likšu vietā jauno :-) Ai, nu viss tik haotiski, tik nesakārtoti, nau jau nekāds brīnums tad par visu šo, kas te notiek ar manīm (jā, nevis ar mani, bet ar manīm!!!!).

Šausmīgi noriebies jau tas bardaks, kas man te notiek. Apskatīšos sludinājumos, varbūt kāds pārdod skapi pa lēto! No šīm kartona kastēm uz grīdas totāli jātiek vaļā, vienk. jau besī!

— — —

P.S. Skrējēji (skrējējas) ir traki — — —  :-)