Melanholija iestājās šovakar... Par to, ka laiks skrien caur pirkstiem kā smiltis, un reāli es neko nepadaru. Piemēram, šovakar. Bet padarīt vajadzētu patiesībā tik maz. Nu, kaut vai izmazgātās drēbes jāsaloka un plauktos jāsaliek. Lai būtu laime.

Labās ziņas ir tās, ka skumjas visticamāk nāk no paknapās gulēšanas, taču šonakt kārtīgi izgulēšos. Un rīt būs atkal jauna, jauka diena :-)