Pirmdien uz darbu negāju, otrdien negāju, arī šodien, trešdien, neiešu... Jo es zinu, ka tas ir bezjēdzīgi. Nekā laba darbā nebūs. Es nevarēšu pastrādāt. Nezinu, kādēļ tā, bet... kāda gan tam nozīme.
Esmu padevies. Nezinu, kā tālāk dzīvot. Bet tas nekas, jo man nekas nesāp un arī īri par šo mēnesi esmu samaksājis.
— — —
Uzcepu 2 olas un 2 zivju pirkstiņus, paēdu. Puse apelsīna. Cigarete. Jūtos mierīgs un laimīgs.
Un tad tas beidzot atnāca pie manis. Es sapratu, ko darīšu.
Jau tuvākajā laikā iesniegšu darba vietā atlūgumu. Ja izdosies, daudz maz pabeigšu iesāktās lietas — starp citu, vairākās darba vietās pēdējais mēnesis man ir bijis ļoti viegls un produktīvs, jo vairs nav ne saistību, ne neskaidrību, un vecie parādi ir dzēsušies.
Jaunu darba vietu nemeklēšu — ja es spētu strādāt, tad tikpat labi es varētu palikt arī esošajā.
Un tad kādu mēnesi drusku skriešu, drusku cilāšu hanteles, gandrīz nelasīšu internetus, ēdīšu lēti un veselīgi. Dzīvošu askētiski. Darīšu kaut ko, kas man sagādā prieku — bez kāda mērķa, tāpat vien. Atkal atgūšu spēju piecelties plkst. 8.00 no rīta. Sakārtošu mantas, izmetīšu nevajadzīgo un lieko.
Un tad jau redzēs.
— — —
Ja tev kāds liedz labi dzīvot, tad labi mirt neliedz nekas.
— Lūcijs Annējs Seneka, «Vēstules Lucīlijam par ētiku»
Ja nepatīk, kur esi — ej, kur vajag.
— Kaut kur izlasīts indiāņu teiciens
Ik dienas domā par to, kā tu mierīgu prātu varētu atstāt dzīvi, pie kuras daudzi tik ļoti pieķērušies un turas tāpat kā straujas upes aizrauti cilvēki pie ērkšķu krūmiem un asām klintīm. Daudzi jo daudzi nožēlojami svaidās starp nāves bailēm un dzīves mokām: dzīvot viņi negrib, mirt neprot.
— Lūcijs Annējs Seneka, «Vēstules Lucīlijam par ētiku»
Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp nost.
— Dakotas indiāņu gudrība
Ir cilvēki, kuriem nesanāk.
— Laikam Fredis & Ufo
