Vakar ap plkst. 20.00 atsitos ar galvu pret spilvenu un zaudēju samaņu. Tāpēc uz koncertiem Nabaklabā neaizgāju.

Pamodos šorīt tā ap plkst. 5.30, kādu laiku vienkārši eksistēju tumsā un komfortablā siltumā.

Plkst. 6.20 piecēlos. Nu, un kur bija šī agrā celšanās tad, kad vēl nebiju izmests no darba? :-)

Iedzēru no vakardienas palikušo alu. Izņēmu no veļas mašīnas un izkāru vakar izmazgāto veļu.

Noskrēju 9 kilometrus. Pirmie 9 kilometri šogad. Vispār, es ticu, ka šogad noskriešu maratonu ar oficiālu rezultātu. Intereses pēc izmēģināšu kādu no standarta treniņu plāniem. Droši vien.

Skatījos uz manu ķermeni spogulī, man patīk šī mazā, no gaļas un kauliem veidotā mašīna. Bez ķermeņa apmatojuma augums mazliet atgādina robotu. Novērtēju arī potenciālos upgreidus. Drusku stingrāku presīti, mazliet resnākas rokas, un būs pavisam OK.

Šodien turpināšu kārtošanu. Tā kā pieķeršos arī digitālajām lietām, tad [ļoti] nepiedzeršos, jo datorā jau nevar tā pālī bakstīties ar tām mazajām, sīciņi trauslajām datņu ikoniņām.