Joprojām man turpinās un ir milzīga apātija.

Sajūta, ka kontroli pār dzīves gaitu esmu pilnībā zaudējis. Kā sēdēt caurumainā laivā — vienu caurumu aizlāpi, divi citi atveras; vai kā skriet pakaļ no kalna lejup ripojošiem ratiem...

Man gribas kādreiz vēl padzīvot mana saprāta vadītā dzīves sistēmā: [iecere/vēlme]→[plāns]→[darbs]→[sasniegts mērķis]. Bet šobrīd nesanāk.

Citādi jau viss daudz maz normāli.