Nopirku Boržomi minerālūdens pudeli, dzēru, pastaigāju pa Vecrīgu, tā tik tīra, sakopta, kārtīga; un Rīgas svētku apgaismojums vispār tik skaists; un Swedbankas ēkas logu pikseļārts absolūti ģeniāls; nosalu (kaut gan tikai mīnus trīs grādi). Mēģināju iedzert, uzpīpēt — sapratu, ka alkoholi un smēķi ir tik nestrādājoši, ka vēss, spirgts gaiss ir tik daudz labāks!

Mājās atnācis, protams, uzpīpēju, tāds kaifs iedzert tēju un pasmēķēt. Mājās tik forši, radiatori karsti, telpās silti.

Jūtos miegains, drīz — gulēt.

Jo vecāks kļūstu, jo sāpīgāk katru decembri man iedzeļ šī jaukā karikatrūra ("Scandinavia" vietā ielieciet "Latvia").

Pabraukājos ar divriteni naktī. Pavadīju ziimogvasks un trouble, aizbraucu līdz Galerijai "Rīga" Dzirnavu ielā — izrādās, ka tās apakšzemes autostāvvietai ir divi stāvi. Pēc tam Andrejsala — velkonis "Buļļupe" šonakt tumšs un kluss, taču naskās lokomotīves bīda izturīgos vagonus un vareno kuģu smagās kravas precīzi pārvieto ceļamkrāni.

Ledus kristāli zem velo riepām forši kraukšķ. Ledainais vējš...

Sajutos dīvaini.

Paņēmu velo, aizbraucu līdz autam. Iedarbināju, atstāju darbojoties, pats ar velo braukāju apkārt pa kvartālu. Padarbināju 20 minūtes, cerams, ka akumulators pietie-koši uzlādējās spožām elektrodzirkstelēm jautrām pilns.

Aizbraucu ar velo līdz Andrejsalai, bet tur dzīve kūsā — lokomotīves velk vagonus, stumonis "Buļļupe" ritmiski darbina dīzeļdzinēju un tā kajītē TV rāda krāsainas, jautri mirgojošas bildītes, vīri uz klāja diskutē par svarīgām lietāmp; piestātnē otrā pusē kravas kuģis "Skyros" (izrādās — šis kuģis ir no tālās Amerikānijas) gaida kravu.

Asfalts apledojis.

Kaut nu tagad izdotos ātri aizmigt (wish-ful fish-ful ful-mul lol).