Un vakar bija 7. diena bez alkoholiem. Stiprs down jeb low (domāts, kā pretējs tam, ko sauc "high") gara stāvoklis. Šausmīgi tupīju, punktu pielika tas, ka nevarēju pieslēgties Postgres datubāzei (neieslīgšu detaļās), lai izdarītu vienu "update". Tas saucas — viss, atbraucu.

Šodien ir labāk.

Iepriekšējais alkoholu nelietošanas periōds bija no 2019. gada 23. decembra līdz 2020. gada 5. aprīlim.

Stulbi, ka es nevaru tomēr dzert alkoholus, bet paretam un pamaz, jo alkoholos kaut kas ir, there's no question about it. Obligāti velk uz plosta uzkāpt... eh. Problēma ar plostu ir tāda, ka tas a) neienes iztikas līdzekļus (naudu) un b) rada bīstamas un neērtas situācijas.

Akvai cik... Bet gan jau kaut kā. Un vēl šausmīgi gribas iedzerti... 10. diena bez alkoholiem. Interesanti, cik dienas es izturēšu skaidrā? Šoreiz tā atmešana tāda jocīga, bez pienākuma un pat bez intereses... Vienkārši... Vienkārši tās paģiras un neizgulēšanās bija kļuvušas nu jau par daudz mokošas...

Mēģināju arī atmest internetu lasīšanu, nesanāca. Žēl, jo tā mani ļoti nogurdina un neatstāj galvā vietu manis paša domām.

apņēmos vienu jocīgu lietu.

un! man izdosies. kas gan varētu būt sliktākais, kas notiks? kas gan varētu būt labākais, kas notiks? :-) es nezinu. bet es uzzināšu :-)

Smeekjeeshanu esmu atmetis, nu jau kādas 3 vai 4 nedēļas bez neviena duuma un arī negribas. Acīmredzot nikotīns nav mana liktenīgaa narkotika.

Tagad kārta alkoholiem. Divarpus nedēļas lídz 1. maijam toch iztureeshu, pēc tam jau redzēs. Visa tā flirteeshana ar to, ka vienu glāzīti viina vai alus pudeli dienā jau var -- ar mani nestrādā, kad iedzeru, kļūstu par muļķi.