āāāāaaaaaaaaaahhhhhhhhhhhhhh
es nezinu, kas bija tā minoristiskā minimālistiskā mūzika, kura skanēja tikko Radio Naba nedaudz pirms plkst. 5.00 vai ap to laiku,
vienk. bezgalīgas skumjas un dvēseles izraušana no krūšu kurvja, tāds minimālistisks minōrs (tinnnnn-tinnnnnn-tinnnnnnn-tinnnnnn) , ak, tā gribētos zināt, kas tas bija
vienk paralizēts skumjās gulēju un baudīju bezgalīgi skummā kosmosa bezgalību
jo nav nepieciešams dzīvot, censties, pūlēties, — vajag tikai pārlaist kaitinošās dienas ar dīvaini aktīvajiem cilvēkiem un naktīs var dzirdēt šīs pārpasaulīgās skumjas un raudāt, un izdilt saldi skumjā apātijā
tagad skan :Eluvium - Leaves Eclipse the Light: arī skumjš, labs, bet ne tik pārpasaulīgi eksistenciāli bezgalīgi izraujošs