kaut kas labs, tas, kas mani iedvesmo

tas, kādēļ savulaik aizgāju uz akvalangistu kursiem un saņēmu PADI sertifikātu -- ar tiesībām nirt līdz 30 metru dziļumam, jēj!

pēc tam es temporāri sajuku prātā, kļuvu nabadzīgs, tā arī nekad nekur neaizbraucu uz siltajām jūŗām zivtiņas paskatīties

bet gan jau kādreiz, vai ne? :-)







P.S. Šis ir skaisti, pati situācija, vieta, mans mīļākais tas-kas-man-ļoti-patīk sievietes (mazliet žēl, ka nav t.s. kaunuma apmatojuma) tips; + vēl tas, ka vīrietis, atšķirībā no vairuma pōrna neizskatās nopūlējies un norūpējies:

Man gribētos redzēt viņu fotogrāfiju kādā ikdienišķā, apģērbtā situācijā -- lielveikalā, pie auto stūres vai, teiksim, liekot plauktiņu pie sienas... ^_^

Šodien mācījāmies lietot niršanas plānošanas tabulas, rēķināt laikus, cik ilgi drīkst nirt, un rakstījām testus. Trīsarpus stundas!

Tagad atliek viena teorētiskā nodarbība pēc kāda laiciņa un tad maija vidū vai mazliet vēlāk (kad ūdens kaut cik iesils) vēl pāris reizes nirsim atklātā ūdenī, nevis baseinā.

Un mērķis — PADI Open Water Diver — būs sasniegts!

Šodien bija sestā niršanas nodarbība, kārtējo — ceturto — reizi bijām baseinā. Galvenie vingrinājumi (viss zem ūdens):
— Noņemt masku, atdot partnerim savu ekipējumu*, saņemt no partnera ekipējumu, uzvilkt to, uzlikt masku, izpūst no maskas ūdeni; visinteresantākais sākās, kad procesa vidū mazliet sarijos ūdeni — bet tiku galā :-)
— Novilkt ekipējumu (turpinot mutē turēt regulatoru), salocīt to, piespiest to pie vēdera un peldēt līdz baseina otram galam.
— Nekustīgi karāties starp ūdens virsmu un baseina dibenu, regulējot savu stāvokli tikai ar plaušām. Nav tik viegli, te kājas grib uzpeldēt augšā, te pats sāku pārlieku daudz elpot un šūpoties, tomēr sanāca jau labāk, nekā pagājušoreiz :-)
— Parādīt ar žestiem, cik gaisa atlicis balonā (manometra rādījumu).
— Instruktors aizgrieza ciet mana balona ventili, lai nodemonstrētu, kā tas ir, kad izbeidzas gaiss un jāprasa rezerves regulators no partnera. Interesanta sajūta, elpo, elpo, un tad vairs gaisa nav!
— Tāpat vien papeldēt no viena baseina gala līdz otram, nekustinot kopā saliktās rokas, strādājot tikai ar kājām un turoties visu laiku apmēram vienā dziļumā.

Instruktors saka, ka tagad mani var laist arī atklātā ūdenī :-)

* Ekipējums, jeb precīzāk, tā daļa, ar ko mainījāmies: peldspējas kompensators (veste) un pie tā piestiprinātais gaisa balons ar regulatoriem.

Šodien bija teorijas nodarbība, sēdējām pie galda, nevis peldējām baseinā.

Instruktors stāstīja par un ap niršanu, spiedienu, sertifikātiem, alveolām, slāpekļa burbulīšiem, kāpēc tas ir svarīgi, plānošanu, aprīkojumu, novērojumiem no dzīves — interesanti!

Pieminēja tādu filmu Sanctum (kaut kas par zemūdens alām un niršanu tajās), kas esot nesen iznākusi, un par faktuālajām (ē... tāds vārds ir?) kļūdām tajā — es to filmu neesmu redzējis, tā ka laidu gar ausīm :-)

Un vēl tika pieminēta slāpekļa narkotiskā iedarbība, kas sākas 30-40 metru dziļumā! Sounds like a plan ;-)

Šodien mācīja nekustīgi karāties ūdenī (regulēt savu peldspēju), "pazaudēt" masku un nopeldēt bez maskas no viena baseina gala līdz otram, noņemt vesti kopā ar visu gaisa balonu turpat zem ūdens (lai pārbaudītu, kā labi balons turas, varbūt arī vēl kaut ko).

Citi cilvēki savukārt spēlēja dambreti zem ūdens.

Bija jauki. Tikai mazliet dīvaini — šodien nebija "wīīī" sajūsmas, tikai patīkami glāstošais ūdens mierinājums un mehāniska instruktora rādīto darbību atkārtošana. Sapinos vestes lencēs, nevarēju atrast manometru, un pazaudēju svarus — vārdu sakot, labi sagatavojos reālajai dzīvei ^___^

P.S. Paldies par foršajiem komentāriņiem pie iepriekšējā ieraksta; jums visiem ir taisnība, un jūs esat jauki =)

Šodien bija otrā niršanas nodarbība. Bija tikpat interesanti, cik pirmajā!

Šajā nodarbībā vajadzēja ekipējumu saskrūvēt pašiem — tas izdevās!

Zem ūdens parunāt nevar, tāpēc jāsazinās ar žestiem. “Uz augšu”, “uz leju”, “ok”, “cik tev ir gaisa”, visu var parādīt ar speciāliem žestiem. Starp citu, nepatikšanām arī ir savs žests, trouble ;-)

Mācīja, kas jādara, ja beidzas gaiss — to vajag aizņemties no cita nirēja. Pirms tam ar žestiem vēlams parādīt, ka “man beidzies gaiss”, “iedod paelpot” un “rezerves gaisa avots”.

Arī tad, ja maska pietek pilna ar ūdeni, nenotiek nekas briesmīgs — instruktors iemācīja, kā izpūst masku atkal tīru turpat zem ūdens.

Aizraujoši!

Šovakar pirmo reizi mūžā niru ar akvalangu. Forši ^___^

Pat nepaspēju sākt satraukties, kad jau elpoju zem ūdens — tik viegli un brīvi :-)

Viss notika Natālijas Draudziņas ģimnāzijas peldbaseinā Bruņinieku ielā — ļoti ērti, tikai 7 minūtes kājām no kolhōza :-)