Vakar aizgāju gulēt plkst. 23.55, pamodos no modinātāja ap plkst. 7.30. No gultas piecēlos plkst. 13.00.

13 stundas gultā. Nu, apātijiņa. Nu, uznāca. Nu, pāries. Nu, ne jau pirmā reize. Toties tagad jūtos lieliski izgulējies un laimīgs :-)

Pagatavoju brokastis, noskuvos, noskalojos aukstā dušā. Tagad ēdu salātus, vārītu olu, vārītus griķus ar sviestu un trīs šprotes ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus, vitamīnus un šķiedrvielas.

Jāiet uz darbu. Njā, pavēlu gan tur ieradīšos, ap 14.25. Līdz 22.25 varēšu strādāt.

Un laikam šonedēļ 40 km nenoskriešu, ak, nav jau spiesta lieta galu galā.

Tātad no rīta pabrokastoju, sataisījos jau iešanai uz darbu, tā ap 8.30. Bet uznāca miegs... nosutu līdz 11.15 apmēram...nekvalitatīva pussnauda, kas diezgan nīkulīgi mēģina kompensēt nakts bezmiegu, grr!

Gaismu istabā likvidēju; pret troksni veiksmīgi cīnos ar ausu korķiem. Un tagad karstums neļauj gulēt. Nu bļin, nu FML!!! Izskatās, ka jāzūd kokos no šīs jaukās vietas — tikai vai citur būs labāk? :-(

Njā... ja jau pat nevaru +/- pieklājīgos laikos piecelties (lasi: izgulēties) un uz darbu aiziet, tad... kurp mani ved šis ceļš?

Bet vispār lieliski, ka šitās rētas tiek uzplēstas un izurķētas. Varbūt ir kāda izredze līdz būtībai izrakties vienreiz.

Pagaidām gan par to daudz nedomāšu. Darīšu visādas praktiskas, tagad-un-te lietas.

Piecēlos plkst. 10.41.

Gulēt vakar aizgāju plkst. 23.00.

Epic fail.

Tā ir sagadījies, ka manā rīcībā ir automašīna (no šī vakara). Ir tikai daži bet. Man negribas braukt uz laukiem... vienkārši negribas, es pat nezinu īsti kādēļ (tb, man šķiet, ka zinu gan...). Palikt šeit arī negribas. Ech... Es jau vakar vakarā nevarēju ne izlemt, ne izšķirties, ne... pat ne somu sakravāt, — vienkārši lauž un tāda kā dīvaina apātija — tāpēc tāda nenoteiktība :-)

Ko lai dara? Atliek tikai atkārtot "mantru" — dzīve ir skaista, es pieņemu sevi tādu, kāds es esmu; dzīve ir skaista, es pieņemu sevi tādu, kāds es esmu.

:-) (bez maz vai caur sakostiem zobiem)

Labi, rīta vingrošana (drusku atspiesties, drusku pietupties), duša, un putra pēc mirkļa manas domas daudz maz sakārtos konstruktīvā un optimistiskā gultnē. Tā vienmēr notiek. Ko ta ņuņņāt, dzīvot arī tomēr... patīk :-)

Šī diena jau vēl ir tikai sākusies, vēl tik daudz kas labs var notikt :-)