Bija plāns — ha ha ha — piecelties plkst. 7.15.

Nu, rāpojot laukā no gultas plkst. 13.18, pēc dzīvokļa biedru uzstājīga klauvējiena — paldies :-) — par plāniem var vien tā mazliet rūgti pasmīnēt.

Standarta lietas — noskuvos, iegāju dušā, saklāju gultu, tagad ēdu brokastis... darba vietā būšu no plkst. 14.30. Kas nozīmē — līdz plkst. 22.30.

Tā ir kā spirāle, visu laiku lokiem, lokiem vien...

Kad vakar vēru ciet pārlūka lodziņus, izrādījās, ka vienā es esmu Google kartēs sarēķinājis ceļu no Rīgas līdz Stambulai (bet kāpēc tieši Stambulai!?) ar auto, 2700 km, 190 litri benzīna... Laikam apdolbītajās smadzenēs bija plāns paņemt visu naudiņu, kas ir, iekāpt mašīnā, un braukt līdz siltai jūrai, tur nogulties pludmalē un nomirt badā.

Vakar aizmigu ap plkst. 21.30. Šorīt pamodos plkst. 6.00, bet nejutos tā, kā celties. Piecēlos plkst. 11.13. Sanāk — gultā pavadītas apmēram 14 stundas. Un svētdien biju izgulējies, nebija tā, ka izguļu divu dienu miega trūkumu.

Brīžiem liekas, ka jābeidz taču tielēties, un jāpakārto visa dzīve miegam kā galvenajai prioritātei. Mikroskopisks miteklis ar vienīgo mēbeli — gultu, dažu stundu darbs, lai tikai pietiek mikro-īrei un nedaudz ēdienam, šad tad jaunai gultasveļai un drēbēm. Sounds like a plant ;-)

Nesanāca man šorīt ar celšanos. Kaut kā švaki gulēju šonakt. No rīta, plkst. 6.15, radio pulkstenī sāka skanēt Latvijas Radio 3 Klasikas džeza raidījums, tie ir ļoti forši, es kaut kā džezveidīgās mūzikas tēmā galīgi neesmu, tāpēc man ir interesanti un patīk.

Kļuvu možs un priecīgs, gribēju jau doties skriet, bet kaut kā nepiecēlos un nedevos un mūzika pēc stundas izslēdzās un iegrimu miega komā.

Plkst. 13.18 man piezvanīja, tāpēc arī piecēlos. Pēc 10 minūtēm nokāpu lejā, saņēmu atpakaļ aizdoto mantu. Aizgāju līdz veikalam "Gaismas pasaule" un nopirku kolhōza vannasistabai izdegušo spuldzīti. Tirgū nopirku kilogramu zemeņu.

Tagad vāru auzu pārslu putru, ieiešu aukstā dušā, paēdīšu un tā kā uz plkst. 15.00 būšu darba vietā, kur arī atradīšos droši vien līdz vēlam vakaram.

FML :-)

* * *

Auto OCTA polise veiksmīgi atnāca uz e-pastu pirms dažām stundām, plkst. 9.30, nekur nebija jāzvana. Spriežot pēc polises teksta, tā bija stājusies spēkā jau vakar, tā ka acīm redzot vakar braukt varēju droši. Tas labi.

Šodien pamodos/piecēlos plkst. 12.00 dienā. Jūtos svaigs un izgulējies.

Kāds man ir plāns, teiksim, šodienai? Tāds, ka ap plkst. 13.40 būšu darba vietā un tad strādāšu līdz vēlam vakaram, pēc tam atnākšu mājās, un negrimšu vairs ilūzijās par to, ka vajadzētu agri iet gulēt bla bla bla, bet gan ķeršos pie saviem darbiņiem, kurus jau sen gribēju paveikt, un iešu gulēt kaut kad vēlu naktī, kad atnāks miegs. Nav man vairs ilūziju :-/

Vakar, kad atmetu pašpārmetumus par to, ka atkal esmu aizgulējies, strādājās apbrīnojami labi. Viegli. Neko jau diži lielu nepaveicu, bet nu vienu darba uzdevumu uztaisīju, un ķēros pie nākamā. Un internetos nelīdu. Jo biju laimīgs, mierā ar sevi pašu :-)

Nu gribas domāt taču par pašu darāmo lietu, reāliem darbiem, nevis kaut kādus garlaicīgus sviestus par temiņiem, laikiem, stulbu — neproduktīvu, bezrezultatīvu! — pašanalīzi...

Man "pie dzīvības" šajās dienās uztur The Chemical Brothers mūzika austiņās, kaut kas tur ir elektriski galvaniski atdzīvinošs.

Un alkoholus (citas vielas BTW arī, mind you) es nelietoju un un vēl krietnu laika sprīdi nelietošu :-) Ja sanāks galīgi pagrimt un nogrimt, tad neviens nevarēs pateikt (it īpaši es pats), ka tas notika nodzeroties.

Ir, ir tomēr izmaiņas manā personībā.

Pirms dažiem gadiem “šausmīgi aizgulēties” man nozīmēja nogulēt līdz plkst. 12.00, darbā ierasties ap plkst. 14.

Nu lūk, un šorīt šausmīgi aizgulējos — piecēlos plkst. 8.01, darba vietā ieradīšos ap plkst. 9.50. Neviens pat nepamanīs šo aizgulēšanos ^___^

— — —

Nu jau divus rītus nav skriets, bet tas nekas — saukšu šīs par atslodzes dienām, un atslodzes dienas ir katra treniņu grafika neatņemama sastāvdaļa, par to pat zinātnieki nestrīdas!

— — —

Šorīt garastāvoklis tīri labs, izskatās, ka diena būs produktīva un interesanta :-)