Vakar ap plkst. 17.00 atkal sajutos nervozs, taču šoreiz biju gudrāks, man somā jau bija 200 gramīgā šnabja pudelīte un kādus 80 gramus ierāvu jau darba vietas kāpņu telpā pirms ceļa uz mājām, nomierinājos un vakars bija mierīgs; gulēt aizgāju ap plkst. 21.50 un acumirklī aizmigu.

Šorīt nejauši piecēlos plkst. 5.00 no rīta, par rīta notikumiem ierakstīju kolhozs_xxx’ā.

Tā kā šodien ierados darba vietā nedaudz pirms plkst. 9.00 un pusdienās visticamāk nedošos, plkst. 17.00 iešu mājās. Ir ārkārtīgi neparasti doties mājās tik agri. Nevar saprast, ko darīt ar vakaru.

* * *

Starp citu, šodien ir gada 0x100. jeb 256. diena — linux lietotāji par to var pārliecināties, konsolē ierakstot komandu “date +%j”, citi — atverot What's the Current Day Number? Programmētājiem ir iemesls šodien pasvinēt :-)

Šorīt piecēlos plkst. 6.20, 7.45 esmu gatavs doties laukā no mājām.

Ļoti sen nebiju tik agri piecēlies.

Izrādās, ka varu.

Šodien piecēlos plkst. 8.45, jau pirms 10.00 būšu darba vietā! Vakar attiecīgi piecēlos 12.40 un darba vietā biju 13.30, svētdien vispār piecēlos 16.30.

Ja vēl saņemšos un strādāšu, nevis lasīšu internetus, un vēl vakarā uz Mangaļsalu paskriet gar jūru aizbraukšu, tad šo vispār varēs pat nosaukt par dienu!

Sakārtot dienas režīmu — izklausās pēc laba mērķa. Man to vajag :-/

1. Agri celties, agri iet gulēt.
2. Nelasīt internetus, bet darboties pašam, strādāt.
3. Atsākt fiziskos vingrinājumus: skriešanu, velo, iešanu aukstā dušā.

Ja nu šoreiz izdodas.

Lai nu kā, bet tagad uz Hesīti garšīgo Rudzu burgeri paēst :-)