Piektdien vakarā atnāca ciemos Daņila. Vispirms Daņila un pēc tam viņa nejaukais brālēns. Apvaicājās, kā iet, kādu laiku nebijām tikušies. Izveda pastaigā pa pilsētu.

Par laimi, zaudējumi nav ļoti lieli šoreiz, pārsteidzoši maz naudas nodzerts nu un pāris vietās izpildījos.

Bet nu bļāviens, KĀ es Aleponijas vietā varēju aiziet uz Chomski.

P.S. Bet nu ko es gribēju, divas nedēļas stresiņš, miega trūkums, regulāra alkohola lietošana, un tad neplānoti par daudz šmigas. Varētu pat teikt, ka mērķis tika sasniegts.

P.P.S. Nē nu sākums bija jauks un prātīgs vakaram ^_^

P.P.P.S. Mierina doma, ka galu galā visiem taču ir pohuj.

Vakar šausmīgi sadzēros un ieradās Daņila.

Atceros dažas epizodes no vakardienas... Ēmmm... Tas bija pa īstam? Bija gan. Morālās paģiras. No vienas puses -- Daņila ir godīgs un atklāts... Taču Daņila pastāv tikai dažas stundas, paārdās, pēc tam izgaist. Daņila ir kaut kādas manas personības šķautnes, kuras ikdienā tiek noklusētas, apspiestas, vai arī vispār neeksistē.

Šodiena bija ļoti grūta. Paģiras + neizgulēšanās. Bija tā, ka no rīta biju spiests iedzert alu, jo citādi -- sapratu, ka nebūs dienas vispār.

Nedzert alkoholus vairāk par pāris aliņiem vienā reizē. Tas varētu būt prātīgi.

Vai arī... darīt visu to, ko dara Daņila, skaidrā prātā? Diez vai tas ir iespējams.

Jūtos šausmīgi šausmīgi saguris, izdzeršu alus pinti un ap 20:30 iešu gulēt.

Saule bāra Mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja.
Mēnestiņis atbildēja:
Tev dieniņa, man naksniņa.

6 dienu laikā 3 reizes paciemojās Daņila. Kaut kā pabieži. Vajag beigt dzert alkoholus.

No otras puses (kurai nav liela sakara ar iepriekšējo domu), ir tik velnišķīgi patīkami piecelties 7:30 no rīta, bez paģirām un izgulējušamies. Un bez pirmās rīta domas "bļe, pēc pusstundas darbā jābūt" :-)