15 km laimes
Nu re, mazliet paskrēju, un jūtos atkal labi, pat lieliski :-)
Vispār skriešanas laikā, un it īpaši uzreiz pēc skriešanas, es jūtos optimistisks, mierīgs, man negribas ne alkoholus, ne smēķēt, ne lasīt internetus, man gribas izdarīt kaut ko jauku kādam vai kādai, ir ticība, ka viss būs labi. Šī sajūta gan nav ilgstoša, tā ir apmēram stundu.
Dažreiz es vēroju citus cilvēkus, un man liekas, ka viņiem šāda labsajūta ir gandrīz visu laiku, bet tā taču nevarētu būt, jo man tā nav.
P.S. Šonedēļ bez maz vai jāapņemas noskriet ne vairāk kā 45 kilometrus, citādi tā jau izvēršas par kaut kādu atkarību — te 70, te 80 km nedēļā tiek noskrieti, šķiet, ka tas ir par daudz.
Vispār skriešanas laikā, un it īpaši uzreiz pēc skriešanas, es jūtos optimistisks, mierīgs, man negribas ne alkoholus, ne smēķēt, ne lasīt internetus, man gribas izdarīt kaut ko jauku kādam vai kādai, ir ticība, ka viss būs labi. Šī sajūta gan nav ilgstoša, tā ir apmēram stundu.
Dažreiz es vēroju citus cilvēkus, un man liekas, ka viņiem šāda labsajūta ir gandrīz visu laiku, bet tā taču nevarētu būt, jo man tā nav.
P.S. Šonedēļ bez maz vai jāapņemas noskriet ne vairāk kā 45 kilometrus, citādi tā jau izvēršas par kaut kādu atkarību — te 70, te 80 km nedēļā tiek noskrieti, šķiet, ka tas ir par daudz.