Ceturtdiena beigsies nemaz tā īsti nesākusies
Piecēlos plkst. 10.30.
Kad vakar plkst. 22.00 gāju gulēt, maz es zināju par to, ka mani sagaida murgains pusmiegs 12 stundu garumā (līdz plkst. 1 naktī vispār nevarēju aizmigt), pēc kura jūtos mazāk atpūties, nekā parasti. Te nu aiziet pa skuju taku manas pašlepnās ieceres ierasties darba vietā plkst. 9.00 no rīta... Totāla iekšēja sagrāve; taču šovakar atkal iešu gulēt plkst. 22.00. Lai vai kas no tā sanāk, bet es vismaz būšu kaut ko darījis savā labā.
1:0 mana iekšējā reptīļa labā. Kā sauca tās taurītes, vulvizellas laikam, nu, tad viņas tagad arī skan reptīļu nometnē.
Un ne gaisma, ne skaņas pie manas ne-miega sakāves nebija pie vainas, jo:
1) gaismas istabā ir ļoti maz tagad (it īpaši pēc segas pienaglošanas pie loga rāmja);
2) skaņas arī nebija, es esmu ļoti pieradis pie ausu korķiem un vienu brīdi man pat bija sajūta, ka tie ir izkrituši — bet nebija izkrituši.
Visādas domas, murgi, ieceres, nepadarītie darbi joņoja cauri galvai, patiešām par visu. Bet viena atklāsme gan radās: ar internetu lasīšanu nu gan apmēram ir cauri. Jo viss, ko pēdējās dienās biju izlasījis internetos un frendlistē, skrēja cauri galvai kā ugunsmušu spiets, atkal, atkal un atkal again. Nau jau jautājums par jēgu. Vajadzīga atbilde uz šo vaicājumu: "Kā normāli izgulēties beidzot?" un: "Vai man tas vajadzīgs?"
— — —
Man ir tāda sajūta (ilūzija), ka es tieku mazliet malts un lauzts (bet kurš to dara!?) Cerams, ka nenonāks līdz gulēšanai zem tilta, hihi, haha. :-)
— — —
Kaut kā šis meldiņš ļoti piedur: "I'm a loser, baby, so why don't you kill me?" (Youtube: Beck — Loser).
— — —
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
stradnieks pieminēja čali, kurš tagad dzīvo laukos ar saules baterijām un cīnās ar vārpatām un raksta bloku — savadak.lv. Forši!
— — —
No mājām uz darba vietu izeju plkst.13.30 13.45.
Labi, ka esmu jau samierinājies ar ļoti iespējamo darba zaudēšanu, citādi laikam sajuktu prātā no stresa par kavēšanos. Samierināšanās gan nenozīmē, ka es saprotu, kur un kā es dabūšu līdzekļus iztikai, nekas jau nau iekrāts.
— — —
Vispār smieklīgi, it kā biju normāls, fiziski vesels jauns vīrietis bez kaitīgiem ieradumiem patiešām labā darba vietā, un vairs nebūšu — un ne jau tāpēc, ka krīze vai citu iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka pats galvu saspiedis un palaidis visu vējā. Nu, ko lai saka — Y SO SRS? :-)
Kad vakar plkst. 22.00 gāju gulēt, maz es zināju par to, ka mani sagaida murgains pusmiegs 12 stundu garumā (līdz plkst. 1 naktī vispār nevarēju aizmigt), pēc kura jūtos mazāk atpūties, nekā parasti. Te nu aiziet pa skuju taku manas pašlepnās ieceres ierasties darba vietā plkst. 9.00 no rīta... Totāla iekšēja sagrāve; taču šovakar atkal iešu gulēt plkst. 22.00. Lai vai kas no tā sanāk, bet es vismaz būšu kaut ko darījis savā labā.
1:0 mana iekšējā reptīļa labā. Kā sauca tās taurītes, vulvizellas laikam, nu, tad viņas tagad arī skan reptīļu nometnē.
Un ne gaisma, ne skaņas pie manas ne-miega sakāves nebija pie vainas, jo:
1) gaismas istabā ir ļoti maz tagad (it īpaši pēc segas pienaglošanas pie loga rāmja);
2) skaņas arī nebija, es esmu ļoti pieradis pie ausu korķiem un vienu brīdi man pat bija sajūta, ka tie ir izkrituši — bet nebija izkrituši.
Visādas domas, murgi, ieceres, nepadarītie darbi joņoja cauri galvai, patiešām par visu. Bet viena atklāsme gan radās: ar internetu lasīšanu nu gan apmēram ir cauri. Jo viss, ko pēdējās dienās biju izlasījis internetos un frendlistē, skrēja cauri galvai kā ugunsmušu spiets, atkal, atkal un atkal again. Nau jau jautājums par jēgu. Vajadzīga atbilde uz šo vaicājumu: "Kā normāli izgulēties beidzot?" un: "Vai man tas vajadzīgs?"
— — —
Man ir tāda sajūta (ilūzija), ka es tieku mazliet malts un lauzts (bet kurš to dara!?) Cerams, ka nenonāks līdz gulēšanai zem tilta, hihi, haha. :-)
— — —
Kaut kā šis meldiņš ļoti piedur: "I'm a loser, baby, so why don't you kill me?" (Youtube: Beck — Loser).
— — —
stradnieks pieminēja čali, kurš tagad dzīvo laukos ar saules baterijām un cīnās ar vārpatām un raksta bloku — savadak.lv. Forši!— — —
No mājām uz darba vietu izeju plkst.
Labi, ka esmu jau samierinājies ar ļoti iespējamo darba zaudēšanu, citādi laikam sajuktu prātā no stresa par kavēšanos. Samierināšanās gan nenozīmē, ka es saprotu, kur un kā es dabūšu līdzekļus iztikai, nekas jau nau iekrāts.
— — —
Vispār smieklīgi, it kā biju normāls, fiziski vesels jauns vīrietis bez kaitīgiem ieradumiem patiešām labā darba vietā, un vairs nebūšu — un ne jau tāpēc, ka krīze vai citu iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka pats galvu saspiedis un palaidis visu vējā. Nu, ko lai saka — Y SO SRS? :-)