Šodien aizskrēju no darba vietas jau plkst. 15.47 — nevarēju izturēt vairs.

Atnācu mājās, atgūlos.

Rādījās murgi — klīdu pa VEF teritoriju, un man visu laiku uzbruka suņi, koda un plēsa. Pamodos nosvīdis slapjš. Biju gulējis 3 stundas.

Dīvaina, dīvaina sajūta. Nezinu, ko lai dara. Izsmēķēšu vēl cigareti vai divas un iešu paskriet. Skriešana neko neatrisina, tomēr ir patīkams process: ieelpa, izelpa, solis, solis, endorfīnu injekcija smadzenēs. Tās stundas dzīvē, kad jūtos labi.