virmo tas brīdis, kad saldā tīksmē laiski un reizē līdz drebuļiem nervozi izšķiries starp krāsainu rakstu vērošanu puskrēslā mūzikas pavadījumā un smaržīgo parku sarunu izolēt-tik-ļoti-saistīgo mudžekli
daļiņu trajektorijas pār ekrānu
un ak jā, ak jā, ak jā, izrādās, man neiet lietas pēdējā laikā tāpēc, ka atkal, ka akal biju aizmirsis, kā ir prieks būt
nu tā nevis ok, bet prieciņš
acīs lēkā milzīgas zīlītes
nu ka drīkst vienkārši priecāties, es biju aizmirsis kā prieks izskatās, kā ir to sajust -- tāpēc jau d. nepiebeidz, viņa tikai aizklāj prieku un piebeidzies pēc tam pats un tad pierodi pie tā pelēkuma un nesaproti, kamdēļ vairs netiec uz priekšu
lai nu kā, šobrīd uz kādu laiku saules stariņš
Current Mood: happyCurrent Music: kaut kas no Carbon Based Lifeforms - Hydrohonic garden