Freedom's captive

svētdienas transmorfēšanās par pirmdienu
Ko lai tādu ieraksta te, cibā? Ak jā, aprakstīšu manas izjūtas, sajūtas. Domas. Pārdomas, kuras vienmēr ir bullšits, "pārdomas" ir bullšits, kuru mēģina iesmērēt tiem, no kuriem esam atkarīgi, rīcības vietā.

Tātad ir plkst. 3.37 naktī no svētdienas uz pirmdienu. Nedēļas nogalē esmu mazliet atkopies, nomierinājies; noskatījos filmu "Cloud Atlas", kura bija lieliska, un noskrēju 13 kilometrus. Jūtos ļoti labi — gan fiziski, gan garīgi. Drīz iešu gulēt.

Rīt ir pirmdiena, darbadiena, un mani atkal gaida drausmīgas šausmas. Nezinu, kāpēc vieglu 10 — 18 darbu ar nesarežģītām veicamām lietām birojā manas smadzenes pārvērš par ārkārtīgi grūtu, mokošu pārbaudījumu. Taču tā notiek atkal un atkal. Tā notiks arī rīt, kaut arī šobrīd esmu optimistisks un dzīvespriecīgs, rīt atkal tikšu iestumts melnā, paralizējošā nomāktībā. Vienīgais, kas rīt būs labs, būs filmas "Hobits: Negaidīts ceļojums" noskatīšanās kinoteātrī "Forum Cinemas" — biļeti jau esmu nopircis.

Ir jāiesniedz atlūgums un jāpārdod automašīna, lai izvilktu līdz pavasarim. Ja vien es nebūtu tik gļēvs. Or am I?

Esmu cinisks; agrāk es vēl varbūt būtu mēģinājis sevi mānīt un uzmundrināt, taču to esmu neveiksmīgi darījis jau tik daudz reižu, ka tagad atliek tikai ironiski atcerēties Sīzifa dzīves gājumu.

Current Music: Infected Mushroom — I'm the supervisor — Bombat