| 11:27p |
karājas Karības
Bet tas ir tik smieklīgi.
Atnāku uz darbu. Kaut ko it kā gribu pastrādāt. Kādas 20 minūtes pastrādāju. Kaut kā nemanāmi atveru habr.ru, bash.im (un saistītie zadolba.li un ithappens.ru), slashdot, reddit, hacker news, linuxjournal, linux.org.ru, dirty.ru, dzone.com utt. utjpr., un jau pēc stundas esmu pielasījis pilnu galvu, un sajūta ir tāda, it kā būtu piedzēries. Galva totāli nestrādā un, tāpat kā ar piedzeršanos, kad esmu piedzēries, tad nevaru tā pēkšņi būt nepiedzēries. Un tad tālāk turpinās lasīšana, jo pastrādāt nevar un par to māc sirdsapziņas pārmetumi, bet lasīšana kaut kā mazliet sirdsapziņu nomāc. No lasītā praktiski neko neatceros. Vakaros jūtos pretīgi, kā izspiests citrons, un darbi arī stāv uz vietas.
Smieklīgi. Gadiem ilgi.
Vispār jau domāju par kaut kādām izmaiņām, nu vienkārši žēl podā norautā mūža brīžiem paliek. Kaut kāds darbs, kur nav vajadzīgs internets, kur nav pieejas internetiem... Kaut kas tāds.
Tā gribētos būt laimīgam.
"Varbūt rīt man izdosies kaut ko mainīt" jau ir bijis simtiem reižu, un ir izdevies kādas 5 reizes varbūt uz kādām 2 līdz 4 nedēļām...
Bet nu tomēr. Varbūt rīt izdosies :-) Varbūt cieši cieši jāapņemas un ļoti ļoti jāsagrib.
Sakarības kaut kādas izdodas uztaustīt: simptomi pastiprinās, ja esmu dzēris kafiju vai tēju, ja jūtos nelaimīgs par kaut ko, ja neesmu izgulējies, ja kontā maz naudas.
Mezglu mezgli, pinku puņķi. |