| 9:29a |
pirmdienas rīts es esmu vēl dzīvs ēdu vārītus rīsus ar sviestu un vārītas olas no rīta radio Klasika stāstīja par komponistu Gundaru Poni, kurš, izrādās, arī bija skrējējs diktore nolasīja Pones padomus skrējējiem: — sākumā skrien lēnām — skriešanai iegādā piemērotu apģērbu — kreklu un treniņbikses — noskrieto attālumu palielini pamazām — īsts skrējējs negaida saulainas dienas, skrien visu gadu, vai sniegs vai lietus — sirds muskulim ir derīgs dzēriens — alus (raidījuma vadītāja piebilda, ka, droši vien, mērenos daudzumos) |
| 3:02p |
grimt ar karogu plīvojošu
darbā esmu uzņēmies [man] nepaveicamu uzdevumu (nu, sākumā izskatījās pēc vienkārša, bet... es nezinu, es visu vēl neesmu sapisis, vēl ir 2 nedēļas laika, bet... nekas tur nebūs... bet sākumā tā izskatījās pēc WIN, ka tagad sāp nenovēršamais EPIC FAIL)
tāpēc man tagad ir stress un nomāktība, izplatās kā vēža pelējuma metastāzes pa visām dzīves sfērām un neļauj domāt, just, saprast, darīt /nu, tāpat kā vienmēr, bet VĒL vairāk/
ne šī pirmā reize, ne... ak, droši vien ka ne pēdējā
a ko darīt? bāžu mutē barību, mazgāju drēbes, lieku no rīta modinātāju. vismaz bāziskās pamatlietas jācenšas noturēt. pat ja nezina, kāpēc.
vajadzētu vēl atsākt skriet, lai no malas izskatītos viss tik saulaini un superīgi pašam sev
* * *
vēl viena baigi irōniska štelle. pirms nedēļas pamanījos arī apdauzīt ribas krūšu kurvja kreisajā pusē, ap krūtsgalu, un tagad tur sāp sāp. varu iztēloties sevi par mazo ēmo un iedomāties, ka tā ir mana nabaga salauztā sirds, kura sāp, LOL |