| 9:05a |
Par otrdienu.
Auto tika samainītas sveces, tagad neraustās. LAi SLAVA! Dzīve nupat kļuva labāka, dzīve nupat kļuva krāsaināka!
Vēl aizvedu velo, ne savējo, uz Trasi Tērbatas ielā, to salaboja.
Un vēl visu dienu negulēju, miegains, bet ne izgulējies.
Un vispār... dienas vakarā šmiga, vēl joprojām — nemāku dzert, ja man ir tuvumā alkohols, bez maz vai vergoju, lai tiktu pie tā, kamēr esmu skaidrā, man alko nevajag, un man VISPĀR DZĪVĒ NEKO NEVAJAG, bet, kad iedzeru, gribas dzert vēl un vēl un vēl un vēl, lai tikai apšmigotos un aizmirstos.
Un vēl mans velo palika bez sēdekļa vai nu permanenti, vai arī temporāri, nezinu, bet nu tā iet, kad nakts vidū vēl šmigu vajag, un vispār tas ir LOL WTF, un, godīgi sakot, likumsakarīgi, un, godīgi sakot, nu kas tā par huiņu, kad velo tiek nozagts sēdeklis dažu minūšu laikā Rīgas centrā, kur mēs ellē ratā dzīvojam, kaut kādā geto vai kara zonā WTF!?
Ja Tev ir lieks velo sēdeklis, lūdzu padod ziņu.
Un vispār, esmu samulsiz un disorientēts, un vispār, LOL WTF, OMG, akmandsievs, ko man darīt ar savu dzīvi pisec, LOL, nē, nevis LOL, bet jāraud un vajag ātri saņemties un darbu meklēt un strādāt sākt, jo savādāk ir vāks pilnīgs drīz |
| 9:58p |
Trešdiena nogulētā
No vakardienas un šodienas rīta ļoti daudz ko neatceros. Droši vien labi, ka tā :-)
Pa dienu laikam biju uz mirkli pamodies no kōmas, jo mellenes ir izēstas, un man zili pirksti, bet pašu ēšanu īsti neatceros.
Pamodospiecēlos plkst. 20.00, īsti nesaprotu neko, ko tagad darīt, jūtos mazliet vārgs. Jānomenedžē normāli izgulēties, jo rīt jāiet ta pie zobārstes plkst. 10.00...
Izejot no istabas, mani mazliet nobiedēja Staļins... |