Wednesday, September 15th, 2010

Time	Event
2:02a	Visuma (aka MŪŽĪBA) aukstais pieskāriens Nupat ir tā, ka ir pieskāries -273,15(absolūtā nulle) grādu pieskāriens. Es mēģināju atrast malējos 2-uss žurnāla "Foto Kavartāls" numurus savās mantās. Neatradu. Nu, sīkums, pāris žurnāli ar bildēm, kas tur īpašs. It īpaši tāpēc, ka es pats tās nefotografēju. Bet neatradu. Tas ir tāpat, kā neatrast pāris gabalus no manas dvēseles. Kaut kas ir zudis uz mūžiem. Kaut kas, ko es uzskatīju par svarīgu. * * * Alkohola iespaidā. Bet tas nau iemesls. Tas ir tikai efekts. Labs efekts, bet. Ne pilnīgs. Daļējs. Un daļa atkal ir tukšums. (4 Comments | Comment on this)
4:15p	Sīpololas gurdums Pirmdien, otrdien, šodien manu prātu ir pārņemusi savāda apātija. Negribas ne ar vienu runāt, negribas neko darīt. Pat cibā kaut ko ierakstīt slinkums! Tā nu sēžu un skatos jūtūbi un lasu kaut kādu drazu internetos. Zinu, ka muļķīgi, saprotu, ka — sāktu kaut ko darīt, tad uzreiz apātija pārietu, es taču sevi pazīstu. Un vispār, ko nozīmē "ir pārņēmusi". To jau regulēju es pats, neviens cits. Pats iedomājos, ka esot apātija, un tad viņa arī materiālizējas. Un, ja iedomātos, ka ir darbīgums un saprātīgums, tad tā arī notiks. Man vairs gandrīz nau pārtikas. Sacepu 2 sīpolus un vienu olu, uzbēru pa virsu melnos piparus. Garšīgi sanāca! Bet pamaz. It kā paēdu, it kā nepaēdu. Uz veikalu iet lauž, jo īsti nezinu, ko pirkt. Bez saraksta iet uz veikalu — vāks, tā tikai visādus absurdus niekus var sapirkties. Istabā bardaks arvien palielinās. Lieliska ilustrācija manam šī brīža prāta stāvoklim. Bardaks ir galvā. Šodien līst. Man patīk būt parkā lietus laikā, klausīties, kā lietus lāses čab koku lapās. Droši vien iešu pastaigāties pēc kāda brītiņa. Ja vien atkal nenočammāšos un nesatumsīs. Uz laukiem braukšu tad, kad ieskaitīs bezdarbnieka pabalstu. Tātad kaut kad ap 23. — 25. septembri. Pārlasīju uzrakstīto. Hm, ja to uztver mazliet ar humoru un smaidu, patiesībā nemaz tik drūmi nau, pat jautri mazliet. Jeb precīzāk — smieklīgi. (Comment on this)
5:16p	epic simfail Izrādījās, ka es nemāku izņemt SIM karti no mana telefōna. Lūk, līdz kam esmu nodzīvojies ^_^ Arī J. un psihz_roniz nemācēja. Tātad vienkārši viltīgs stiprinājums, nevis manas līkās rokas :) UPD. Izrādās, ka baterija jānoņem, tad tā ķepiņa, kas tur SIM'u, atlaižas vaļā. Nū bļīn :) UPD2. Izrādās, ka darbību secība ir uzzīmēta arī uz vāciņa iekšpuses :D (2 Comments | Comment on this)
10:13p	pulkstenis rāda 22:22 Attiecības sašķīda drumslās — es tās izšķaidīju... vienkārši neko nedarot. Bēdīgi un žēl, ka aizskāru :( Dzīve ir skaista un prieka pilna — bet ne man šobrīd. Skaidrs ir viens — pietiekoši ir papeldēts pa straumei. Ja ar šo epizodi nepietika, lai saprastu, tad es patiešām nezinu, kam vēl jānotiek — cerams, ka nenotiks. Nu it kā ir skaidrs, ka dzīve ir vienkārša; ka dzīvē ir vērts darīt mazliet lietas, kas rada prieku — un nekas mega daudz jau nau jādara; bet nesanāk :( Ai, nerakstīšu vairs. Sāp galva un burti nelīmējas vārdos, viss ko uzrakstu, izskatās vienkārši kretīniski. (1 Comment | Comment on this)

<< Previous Day

2010/09/15 [Calendar]

Next Day >>