Freedom's captive
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Thursday, July 1st, 2010

    Time Event
    12:14a
    Eju gulēt
    Dodos Morfeja apskāvienos (kurš nezina mitoloģiju, lai AIZVER MUTI) plkst. 24.25.
    8:13a
    Piecēlos
    Pamodos mazliet agrāk, bet nu piecēlos plkst. 8.10.

    Duša, ātrās brokastis, un jābrauc ar auto pie G. uz sevisu :-)

    Principā, var vēl uz 10-tiem paspēt būt darbā :-)

    — — —

    Stulbi, ka ar visu šito nau nekam laika!!!

    Bet šovakar došos uz Mežparku skriet. Domājams, ap plkst. 20.00. 50% varbūtība. Otrs variants — nolīgšu transportu un vedīšu mēbeles...
    Vispār stulbi tā raustīties... vajadzētu izdomāt kaut ko vienu un tā arī darīt! Ok, es vēl aukstā dušā neesmu bijis, tā ka pagaidām konkrēti vēl neizdomāšu, smadzenes vēl ne to kaut ko izdomās :-)
    9:25a
    Dodos uz servisu
    Tā, no mājām izeju plkst. 9.25.

    Cik reižu neesmu sev atgādinājis — mantas saliec jau vakarā; no rīta smadzenes nestrādā un visi tie sīkumi prasa 2 reizes vairāk laika :-)
    11:00a
    Auto ir servisā — paēdu maķītī — ierados darba vietā — bišku šaubos
    Auto uz servisu aizvedu. Serviss izskatījās jauks, darbīgs; G. uz mani atstāja sakarīga cilvēka iespaidu, tātad ar auto viss būs labi :-)

    — — —

    Paēdu brokastpusdienas McDonalds.

    — — —

    Darba vietā ierados plkst. 10.57.

    Tātad kapāšu līdz plkst. 19.30 ar pusstundas pārtraukumu (Sultan kebabos būs vēlās pusdienvakariņas).

    — — —

    Nez, tie mantu transportētāji būtu ar mieru nest un vest manu drazu no Pierīgas Apdzīvotās Vietas uz Brīvības ielu šodien apmēram plkst. 21? Zvanījis neesmu, bet diez vai. Lōģiskāk būtu šodien viņus sazvanīt, un pieteikt transportu uz piektdienas vakaru vai sestdien pa dienu (vislabāk!!!). Bet šodien skriet Mežaparkā, kaut kad laika periodā no plkst. 20.30 līdz 21.30.

    Vēl bišķiņ pašaubīšos (kaut sirdī pareizais lēmums jau pieņemts).

    — — —

    Vot tā ir: nekam (un nevienam diemžēl, un nevienai vēl diemžēlāk) nau laika; dzīves vietā bardaks; šaubas un haoss :-) Ehm, es pilnīgi jūtu, ka man tas tūlīt būs tā apnicis pašam, ka sākšu risināt visu kā tāds Duracell zaķītis, es tak sevi pazīstu :-)

    Jo padevies neesmu, ķermenis strādā labi. Šorīt intereses pēc atspiedos, jep, standarta 30 reizes (nu zinu, ka maz, bet tomēr) varēju gan, tātad muskuļi īpaši vārgāki nau palikuši, kaut arī nevingroju pēdējās dienās :-)
    12:17p
    Kaujas helikopteri, helikopteri-paklāji
    Šausmīgi patīk šis te enerģētiskais video par helikopteriem, un fōnā охуенная dziesma: Агата Кристи — Ковёр-Вертолёт.

    Nu to tā grūti pastāstīt, kāpēc šis video izraisa tik stipras emōcijas, bet kaut kā pierakstīšu sev... lai neaizmirstas. Tāpat nesanāks, bet nu kaut kāds āķītis paliks, no kura izšķetināt to emōciju!

    1. Pašos pirmajos kadros... es tā vizualizēju... pieņemsim, es esmu karavīrs... un tad pretī manai pozīcijai iznirst šāds te helikopterītis un sāk močīt manā virzienā ar raķetēm un lielgabaliem; nu tur no psiholoģiskā spiediena vien var jumts aizbraukt!

    2. Visa tā ņemtne ar automašīnām un gāzes pedāļiem un šķūningiem... tas ir tik sīki, salīdzinot ar šiem kaujas helikopteriem!!! Nu jūs paskatieties, kā tie močī!!! Vot tas ir spēks. Vot tās ir tehnoloģijas. Un kaujas helikopteri ir tik skaisti!

    3. Un šie ir krievu ražojuma helikopteri — Ка-50 un Ми-28. Tieši tā. Mums blakus ir šī valsts. Bet šie helikopteri nekad pie mums neatlidos (kgan. starp citu, viena tāda atliekas (korpuss) stāv kādas mājas pagalmā nedaudz aiz Daugavpils uz Krāslavas pusi), tāpēc ka viņiem lētāk sanāk te visu vienkārši nopirkt, nevis iekarot. Principā, tas ir labi, skat. 1. punktu :-)

    4. Helikopteri izskatās stipri, bet patiesībā ir samērā trausli: lēni; un tiem ir daudz vājie punkti. Helikopteri dabūt zemē esot samērā viegli... vieglāk, nekā lidmašīnu.

    Nu kaut kā tā.

    — — —

    Kaut kad jāaizdodas uz lidmašīnu muzeju, kurš ir blakus Rīgas lidostai.

    — — —

    Vēl atcerējos: es tak dzīvoju vairākus gadus blakus Rīgas lidostai; tad nu gandrīz katru dienu redzēju, kā debesīs paceļas pasažieru lidmašīnas — biju jau pieradis pie šī skata. Un tad kādu dienu ieraudzīju, kā startē militārie iznīcinātāji.... OMG!!! Viņiem skaņa 2x skaļāka; viņi pacēlās nevis pa lēzenu trajektoriju, kā laineri, bet gan tā krasi, strauji un ar pagriezienu! Jau pasažieru lidmašīnas ir forši vērot, klausīties, kā rēc turbīnas, skatīties, kā tās forsē dzinējus un ieskrienas!!! Bet iznīcinātāji ir daudz reizes krutāki, nu tur ir reāls spēks!

    Es principā esmu pacifists un tā... bet nu tas militārās tehnikas spēks un jauda, tie mani nespēj atstāt vienaldzīgu!!!

    — — —

    Ienāca prātā — bet tādi helikopteru un iznīcinātāju piloti — tie nav nejauši cilvēki. Viņu spēks sākas jau te, uz zemes.

    Tie ir cilvēki ar sakārtotām istabām. Tie ir cilvēki, kuri vingro un skrien pēc grafika, nevis kā pagadās. Tie ir cilvēki, kuri ēd pareizi. Tie ir cilvēki, kuri zina, kur ir noliktas drēbes un citas mantas. Tie ir cilvēki, kuri trenē arī smadzenes: mācās!

    Pedanti un darbaholiķi.

    Tie ir cilvēki, kuri sadarbojas ar citiem cilvēkiem.

    Tie ir cilvēki, kuri nešaubās, bet pieņem lēmumus.
    5:10p
    Šovakar skriešu — wīī (-:
    Nu tīri tā, konceptuāli, lai radītu ilūziju, ka es kaut ko plānoju un tā: šovakar ap plkst. 21.00 skriešu Mežaparkā. Redzēs, kā ies skries, vai nu 5, vai 10, vai 15 km; plānoto ātrumu arī nezinu, kā būs, tā būs labi!!!

    Nekādas austiņas un tamlīdzīgu drazu līdzi neņemšu, būtībā man līdzi būs tikai e-talons un atslēgas :-)
    7:07p
    Dodos prom no darba vietas
    Tā, mājās no darba vietas dodos plkst. 19.07.

    Šodien tīri labi pastrādāts. Vismaz ir novirze — pozitīva, no nulles punkta!

    — — —

    Tad — pārģērbties, tramvajā iekšā, uz Mežaparku un skriet :-)

    << Previous Day 2010/07/01
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba