Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, June 7th, 2010
| Time |
Event |
| 3:13a |
Nu ko, pirmo reizi [gandrīz] uzrāvos mana ārējā izskata dēļ (-:
Vieta: Lauvas Nams, Brīvības iela.
Laiks: plkst. 1 2.30 naktī.
Darbojošās persōnas (būtiskās): es; Jancis; Janča labākais draugs; riebīgais līdzskrējējs.
Dzeru es Lauvas Namā savas svaigi spiestās apelsīnu sulas. Kaut kādā veidā planējot tieku ielūgts un piebiedrojos jauniešu kompānijai. Viss labi. Un tad viens no jauniešiem, Jancis, sāk gruzīt sevi un mani un citus: vārdu sakot, viņam manī nepatīk tas, ka:
1. Es dzeru apelsīnu sulu, nevis alu (tas nekas, ka pirms tam esmu izkodis 6 — 7 šnabja šotus, ko es arī pateicu).
2. Ka man ausīs ir auskari (maziņi, mazākie no tiem, kas pieejami).
3. Ka es skaļi smejos.
4. Nu... vārdu sakot, kompānijas meitenes sāka skatīties uz mani, nevis uz Janci... you know, what I mean :-)
Un lūk, un tas alu sasūkušais Jancis mani mēģināja piekaut. Patiesībā, ja nebūtu iejaucies (reāli iejaucies, turējis rokas, super, tādu iejaukšanos es saucu par iejaukšanos) Janča labākais draugs, kautiņš arī notiktu — Jancis ir diezgan masīvs, es nezinu, kā tas beigtos. Negribu minēt un lielīties vai arī noniecināt sevi vai Janci. Precīzs gan viņš nebija, jo reāli 2 reizes mērķēja un sita man acī ar dūri, bet netrāpīja — man paveicās laikam (-: Paldies psihā Janča draugam — nu negribējās man šonakt kauties, reāli negribējās.
A tas līdzskrējējs reāli izbesīja — vispirms bija tā kā manā pusē; pēc tam Janča; pēc tam kaut ko dirsa par nomierināšanos; pēc tam dirsa man virsū (bet no manas takas izvairījās) — pretīgs, glumjš tips. Kaut ārēji pieklājīgs un tā. Mudaks. No tādiem dzīvē izvairīšos, cik spēka.
Nu ko — visu laiku es tās kaujas starp dažādām subkultūrām uzskatīju par izdomātu sviestu; bet izrādās — tas ir reāli. Būs man papildus stimuls pacilāt hantelītes un pataisīt presītes — ja Janči grib kauties, tad kaušanos viņi dabūs ^_^ — ja vien spēs mani panākt :-)
Beidzās viss labi — Janča draugs izveda psiho Janci 5 metrus no iestādes izejas pa labi; bet es izgāju laukā un ātri notinos, aizskrēju savā max sprinta ātrumā — aizbēgu — pa kreisi.
Lūk tāda dzīve!
Amazing! | | 12:37p |
Alkohola pozitīvā ietekme — miers un labsajūta (-:
Vispār šodien jūtos tik labi, gan fiziski, gan garīgi — tā nepārtrauktā iedzeršana brīvdienās iedarbojās ka super laba terapija; mans prāts ir tīrs un pozitīvs.
Nākamajā rītā ir gan starpība, vai tiek dzerts šnabis par Ls 10,00 / 0,5 litri vai arī stipri lētāks, Ls 5,55 / 0,7 litri. No tā pirmā vispār galva nesāp, savukārt tas otrais manu galvu pasāpināja gan un drusciņ pat tā kā kuņģi mēģināja “paraut uz augšu”!
Šnabītis “Koskenkorva” arī ir ļoti labs, vakar Nabaklabā izsūcu kādus 6 — 7 (neatceros) šotus, un šodien galva nesāp.
Bet aliņš, kā alkonautijas sastāvdaļa: uzreiz saku — nekad vairs. Daži malki auksta alus pie pusdienām vai karstā vasaras dienā ir super, bet “kost” alu vakarā, brrrrr, nākamais rīts tad man ir drausmīgs. Acīmredzot alus vienkārši nau mans dzēriens — orgānisms netiek galā. Vispār secināju, ka ja dzert, tad tīru, kvalitatīvu šnabīti, visi vīni un viskiji un brendiji lai iet pasēdēt maliņā (-:
— — —
Tagad gan ķeros pie darbiem, pilnīgi sagribējās strādāt, amazing! (-: | | 1:39p |
[Rīgas] Zelta stīgas
Man šausmīgi patīk saulainā dienā iet pa Lāčplēša ielu tā, ka Čaka iela paliek aiz muguras un skatīties, kā virs krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu tramvaja vadi mirdz kā zelta stīgas. Katru reizi ir tāds maziņš “Ahh!” sirsniņpalekšanās brīdis :-) | | 7:02p |
Tagad būs mierīgs vakars (=
Pēc ilgiem laikiem, šodien būs mierīgs vakars:
— ar vingrošanu,
— bez alkohōla,
— ar agru gulēt iešanu.
Jo... cik ta’ var — pēdējās dienās esmu paviesojies savas dzīves ēnu dūkstīs, tagad ir pienācis laiks produktīvajai pusei. Pienācis moments atgūt laiku seu — laiku, kura man nekad nebija, laiku, kuru es vienmēr pats seu atņēmu un muļķīgi ieminu dubļos. |
|