Thursday, May 20th, 2010

Time	Event
12:23a	Peldēšanās sezona jūrā atklāta! Un vispār peldēšanās šogad kā tāda. Pats ūdens man nelikās auksts; pēc 5 minūšu peldes izgājis krastā, gan sajutu vēsumu. Noberzos ar dvieli, pāris pietupieni un atspiešanās, palika silti. Pelde super, kompānija arī — paldies lfv par izvilkšanu no celles :) P.S. Vecāķu pludmalē ir baigi industriālas šūpoles — to čīkstoņa ir tik intensīva, ka pat odus aizbaida prom! P.P.S. Bet vispār man pie sevis vēl daudz, daudz jāstrādā, gan pie ķermeņa, gan arī attieksmes — nu ko, tāda dzīve; uz to arī eju. (2 Comments | Comment on this)
9:19a	Šorīt rīta 5 km skrējiens izpalika (jau otro reizi). Pamodos plkst. 8.30, un šajā laikā skriet pa ielām negribas — troksnis, cilvēki, putekļi, atgāzes. Ir jau tā, ka rīta skriešana sākas vakarā, ar piedomāšanu, cikos iet gulēt un tā. Vakar arī nevingroju. Šī pauze ir laba — šorīt jūtos mierīgāks. Man šķiet, ka biju tomēr nodarbinājis savu ķermeni par daudz, tas [pagaidām] nav pieradis pie slodzēm. (4 Comments | Comment on this)
6:56p	“Vilku midzenis — Vienreiz mūžā” tūlkojums Es savā iepriekšējā blokā arī mēdzu likt visādus tupus tulkojums dziesmām, kas mani aizgrābj līdz sirds dziļumiem visādu nenozīmīgu iemeslu dēļ. Kā jau jebkurš manjaks, savus paradumus neatmetu; tad vēl vakar lfv arī uzmeta uz sāpošās rētas milzīgu, kvēlojošu ogli un man palika tik labi. Inuff lirikas, čeros pie lyrics. YouTube - Wolfsheim - Once in a Lifetime WOLFSHEIM "ONCE IN A LIFETIME" Lyrics Vilku midzenis — Vienreiz mūžā Paliek tumšs pārāk ātri Baidošs klusums Ielenc mani Vējš nāk uz augšu no salām Kad attālums izšķīst vētrainā pelēkumā Izskalots laukā no okeāna dziļuma Te es stāvēšu lai sejā skatītu tavu naidu Kamēr citi lūgsies Nomierinies mana sirds, nesit tik ātri Neesi nobijusies kaut vienreiz mūžā Nomierinies mana sirds, nesit tik ātri Neesi nobijusies kaut vienreiz mūžā Nekāds lietus nevar noskalot prom manas asaras Nekāds vējš nespēj remdēt manas sāpes Tu uztaisīji mani šaubīgu, tu uztaisīji mani baidīgu Bet nu es vairs neesmu tāds pats Tu paņēmi manu sievu, manu nedzimušo dēlu Ierautu dziļi okeāna dzelmē Es neizliekos ka es tevi mīlu Jo tur vairs nau nekā ko zaudēt Un kad klusums atnāk atpakaļ pie manis Es atrodu sevi jūtamies vientuļu Stāvot te likteņa krastos Es atrodu sevi jūtamies vientuļu Man bija dzīve ko dot, daudz piedzīvojamu sapņu Vai tad tu nezini, ka tu zaudē tik daudz šoreiz Aiz viļņiem, es būšu brīvs Kamēr pārējie lūdzas Nomierinies mana sirds, nesit tik ātri Neesi nobijusies kaut vienreiz mūžā Nomierinies mana sirds, nesit tik ātri Neesi nobijusies kaut vienreiz mūžā Nekāds lietus nevar noskalot prom manas asaras Nekāds vējš nespēj remdēt manas sāpes Tu uztaisīji mani šaubīgu, tu uztaisīji mani baidīgu Bet nu es vairs neesmu tāds pats Tu paņēmi manu sievu, manu nedzimušo dēlu Ierautu dziļi okeāna dzelmē Es neizliekos ka es tevi mīlu Jo tur vairs nau nekā ko zaudēt Es tevi mīlu, tas nededzina Tur nau stundas, ko tu varētu iemācīties Un ir teu nedzirdamas skaņas Un ir teu nejūtamas jūtas Nomierinies mana sirds, nesit tik ātri Neesi nobijusies kaut vienreiz mūžā Es neizliekos, ka tevi mīlu Un šoreiz es no tevis nebaidos Current Music: Wolfsheim - Once in a Lifetime (5 Comments | Comment on this)
8:15p	Sitiens ar āmuru! Kā es gribu nodzīvot savu dzīvi? Wie ein Hammerschlag! Nevis mēģinot no zobu bakstāmajiem uzbūvēt debesskrāpi, baidoties no katras vēja pūsmiņas... DAMN! Jau 15 gadi nīkuļošanas — tas biedē. Puse no mana apzinīgā mūža pavadīta mūžīgā slinkumā, stresā par nepadarīto, bailēs no soda, skumjās un nožēlā par neizdarīto. (Comment on this)
8:26p	Bet tad nu atkal, WHY SO SERIOUS? :) Ar mani viss ir labi — esmu vesels; paēdis; man ir kur dzīvot, tagad un vismaz visu nākošo nedēļu un vēl tālāk arī. Man iet vienārši freaking super awesōmi! (Comment on this)
8:37p	Tātad, ko darītu Hammerschlag cilvēks šobrīd: 1) nīktu darba vietā, mēģinot sarakstīt uz rītdienu obligāti vajadzīgos skriptus, vai arī 2) dotos uz savu celli izkustināt savus tizlos muskuļus cerībā AR MĒRĶI kaut mikroskōpiski uzlabot tos? To otro, PROTAMS! Un es tā arī daru tagad! No matter what; jo es vismaz zinu, ka to otro es varu izdarīt! Ha! Un tad jau redzēs. Jo visa figņa primāri sākas no ķermeņa neizkustināšanas — tad arī smadzenes sapišas. (Comment on this)
9:59p	11.14 Ierados darba vietā. NEKO BĻA DARBĀ NEPADARĪJU :( Uzliku smaržkociņu... aizvēru aizkaru. 21.10 Sāku vingrot. push-up, squat, biceps 4kg, sit-up. 21.17 — 21.25 1. reize: 30 40 30 30 21.30 — 21.39 2. reize: 30 40 30 30 Sāku nevaldāmi raudāt Es klausos to mūziku, ko pirms 15 gadiem Tad, kad es varēju kaut ko mainīt savā dzīvē UPD Pabimbāju (... patiesībā pat... kaucu... kodu segai... es neatceros, kad man tā būtu bijis). Turpināju vingrot. 22.02 — 22.11 3. reize: 35 40 30 30 (drusku noberzts mugurkauls, sāp, kad taisa sit-up) 22.21 — 22.31 4. reize: 35 50 30 30 22.38 — 22.50 5. reize: 35 50 35 35 Uztaisīju nomierinošo tēju (nopirku aptiekā, sastāvā ir balderiānis un pārējās mierinošās zālītes). Apēdu vārītu olu. Un padomāju — es taču nekad, nekad mūžā nebiju spējis atspiesties 35 reizes. Vispār. Protams, rūdīti vingrotāji tagad smejas. Un es arī smejos — jo man ir labi :) Un vēl — pēc 5. piegājiena gulēdams uz paklājiņa, nosvīdis, sakarsis — sapratu, ka šā mirkļa dēļ bija vērts nodzīvot šo dienu. (7 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2010/05/20 [Calendar]

Next Day >>