pirms kādas nedēļas es beidzot sapratu, kādām ir jābūt apstākļu sakritībām, lai es rakstītu. es redzēju no malas tās sajūtas, kas ir iekšā un kuras es agrāk liku uz papīra.
pēc z-svētku balles un cukurgraudu lasīšanas mazliet atgriezās cīņas spars un vairāki neatkarīgi cits no cita cilvēki bija uzrakstījuši, ka es speru visus šķēršļus malā un eju savu ceļu uz nosprausto mērķi. laikam jau tā arī ir, bet tas ir dabiski. tā ir daļa no manis un tā man ir pieņemts. vēl ko mācos - samazināt gaidas un izbaudīt mirkli :)
Current Mood: |
 sleepy |