esmu kā transā. es redzu sevi iemiegam. es zinu to precīzo mirkli, kad iemiegu, nedzirdu brīdi, kad pamostos. es neredzu sapņus, bet sapņoju nomodā. un es rakstu. tā ir tik sasodīti laba sajūta. es rakstu. sērkociņu meitene drīz būs pabeigta. es redzu beigas, es zinu, ko un kā es gribu pateikt un tās domas atnāk kā transā. es vienkārši atslēdzu apziņu un rakstu. ir tik kolosāli, ka šo sajūtu var ieslēgt. es agrāk nesapratu kā, bet nu es zinu, nu es māku un esmu priecīga par sevi. gribas vēl atmest ļoti daudz kā lieka no ikdienas, bet to pamazām, es vēl augu, man ir vēl jāpaciešas, galvenais, ka es zinu, kas mani smacē. jāatrod tā tievā līnija starp neprātu un saprātu, vieta, kur krustojas ne un sa. smaids. šķiltavu cilvēkam būs grūti izdomāt, ko viņa ar to svītru domāja, bet viņa pateiks. viņa pateiks.
|