09,12
uzdūros "magu" forumam, kurā pēc idejas ir sapulcējušies labie magi un praktizē pozitīvo domāšanu un visādas labās lietas. palasījos un aizdomājos. pareizāk sakot, palasījos un ieslēdzas skepticisms. vienmēr esmu uzskatījusi, ka, ja cilvēkam piemīt kādas dziednieka vai tamlīdzīgas īpašības, par tām nav skaļi jābļaustās. es jau arī varu paziņot, ka, redz, es spēju dziedēt cilvēkus, viss, ko es ievēlos piepildās, bet tā ir pašsuģestija, apstākļu sakritība un vēl visādas sketpicisma izraisītas versijas. nepatīk man tas viss, bet varbūt es vienkārši esmu pārskatījusies pasaku filmas, kurās labie burvji dzīvo savu vientuļnieka dzīvi un palīdz, kad tas ir nepieciešams.
kaut kā uzdzina dusmas tā interneta vietne. taču kopumā, lai jau cilvēki tic, ja viņiem tā vieglāk dzīvot.
bet ne par to es gribēju stāstīt, patiesībā, es pēdējā laikā atkal atceros savus sapņus. man visu laiku gribās gulēt, lai varētu sapņot. un sapņi ir tādi pozitīvi, tādi, kurus ir forši sapņot, galīgi neatstāstāmi, bet izjūtu līmenī laimīgi.
un miljons visādu darbu. nebūtu man viena priekšmeta, es būtu apmierināta ar dzīvi, bet nekas jau nav perfekts, ne?
kaut kā uzdzina dusmas tā interneta vietne. taču kopumā, lai jau cilvēki tic, ja viņiem tā vieglāk dzīvot.
bet ne par to es gribēju stāstīt, patiesībā, es pēdējā laikā atkal atceros savus sapņus. man visu laiku gribās gulēt, lai varētu sapņot. un sapņi ir tādi pozitīvi, tādi, kurus ir forši sapņot, galīgi neatstāstāmi, bet izjūtu līmenī laimīgi.
un miljons visādu darbu. nebūtu man viena priekšmeta, es būtu apmierināta ar dzīvi, bet nekas jau nav perfekts, ne?