And you breathe out, for it. Ain't it so weird, How it makes you a weapon. un es atkal redzēju roku sapni, tikai šoreiz bija gaišs un bija cilvēki. šoreiz nevis es ņēmu, bet man deva. un mēs abi klusējām. un sajūtas bija tik reālas, ka nācās sev atgādināt, ka šizofrēnija nav slimība, ar šizofrēniju nekad nav garlaicīgi.
|