Nozagtās · sarunas

ai, man tāda dusma sēž uz to darbu - nav naudas, ko izmaksāt. es zinu, ka man nevajadzētu to ņemt tuvu pie sirds, bet es ar tiem cilvēkiem runāju, es veidoju kontaktu un solu, ka būs, a naudas kā nav, tā nav. tad vēl tas murlis bezkaunīgais uzdrošinās paziņot, ka viņam nemaksā, un to dara man aiz muguras, un man zvana un pārmet kaut ko, bet ir samaksāts tas, kas bija apsolīts un kā bija apsolīts un pat nākts pretī. ai, besī, tā citu sajūta, ka viņi ir tie paši svarīgākie un vienīgie. a, ja man būtu pilnīgi pajāt, ko tad? tad nekas viņiem nebūtu samaksāts. vnk skumji, dusmīgi un visādi citādi negatīvi.

bet citādi - es negribu to pieaugušo ikdienas rutīnas dzīvi. es vēlos justies  brīvāka nekā pašlaik esmu. šobrīd vienkārši gribas mazliet pačīkstēt. pārejoši.