mazā māsa atkal 5dien izcēlās. bijām iekš vien` party ar apmaiņas studentiem un vnk kacināšana pārvērtās par kko vairāk, un viņai atkal ir kārtējais draugs, no kura viņa centīsies izvairīties. vakar viņš atsūtīja īsziņu ar standarta bla bla txt un ko tā māsa dara? zvana man un jautā, ko lai raksta pretim. as usual. un es vienu brīdi 5dien sēdēju istabā un vēroju nepazīstamus cilvēkus - kā kino, kur tu redzi katra skata, žesta patiesos nolūkus, jo 2h garumā esi iepazīstināts ar galveno varoni, tikai šoreiz bez 2h iepazīstināšanas, bet viss bija tik skaidrs, tik acīmredzams, - bildi varēja sašķirot - kas ar ko un par ko runā, ar kādu mērķi un cik nopietni, pat nedzirdot, ko runā. palikās garlaicīgi. visi pamazām izklīda, tad es devos māsas meklējumos, mani mazliet nokaitināja tā gaidīšana. vienu brīdi likās - viss zb, es eju projām, bez viņas, taču nevarēju. zb, jo es tāpat zinu, ko viņa pēc tam teikt, ko darīs - tā jau ir iestrādājusies shēma un man tā sāk apnikt. pareizāk sakot, man sāk apnikt būt backup`am. ok, tie satiktie cilvēki ir interesanti, bet.. un man nepatīk "just wave and smile", i like to smile like i mean it. lookin` 4 smthng. can't find it. feelin` like outstander. "Why must i feel this way? just make this go away just one more peaceful day..." " This is your life, are you who you want to be"
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |