|
Aprīlis 7., 2005
snark | 23:35 mans sapņu princis bija Napoleons. toč-toč. Tad, kad biju sešus līdz astoņus gadus vecs. Interesanti, ka tieši pēc šamējā biogrāfijas tā skaidri sāku apzināties paša domāšanas (spriešanas, fantāzijas) procesu. :) Pēc 8 g.v. pazuda, vietā nāca kaut kas nenozīmīgs. tb., cihhh.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |