man liekas, ka tas nemaz nav iespējams. Var tikai atcerēties iespaidu par acīm, krāsu, formu. bet pašas acis vislaik dzīvo mirklī. Tās jau ir miljoniem mirkļu tālumā no tā, ko tu redzēji.

(Reply to this) (Thread)

es akal neatceros formu un krāsu arī diez ko nē, bet mirkli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

muļķīgs nakts protests. Tomēr grūti atbrīvoties no sevis likšanas par citu mērauklu ar "ja es nespēju, ko tādu atcerēties, tad citi jau drošvien tikai krāpjās" :) (pelican, citiem mēdz būt redzes atmiņa, nevis smaržu vai garšu vai kāda cita, ja!!!)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā pat nau redzes šai gadījumā, jo ja būtu redzes, tad es atcerētos formu un krāsu jo riktīgi:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad tu krāpies :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne-e!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu labi, tad galvenais neatcerēties to sajūtu, ko atstāja šis cilvēks, paskatīdamies un iebraukdams manā stikla kupolā ar kāpurķēžu agregātu. Tik spēcīgi tas bij.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sagriezt sajūtu ar škērītēm strēmelēs un uzraisīt matus putnubiedēklim

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet šādās vientuļās naktīs tik un tā klusi pielīst tam klāt un ilgi, ilgi tos ķemmēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un putnus pieradināt pie putnubiedēkļa tik un tā, lai nebaidās:)

(Reply to this) (Parent)

lupatlellis ar sajūtu parūku

(Reply to this) (Parent)

citāts no viena mana ieraksta:

"Move around. Do something. Never stop.
Tā ir vienīgā strādājošā izdzīvošanas formula."

(Reply to this)