jo sapnis bija dikti dīvains, 2.x redzu sevi beigtu (nu, no sapņiem, ko atceros), esmu bijusi irākiešu sieviete, ko nošauj virtuvē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

drusku apskaužu (laikam) ka var atcerēties šādi sapņus. es piem. pamostos un tad pabrīnos kādas minūtes vai sekundes un kamēr tieku līdz kam nebūt rakstošam jau visu aizmirstu, paliek tikai sajūta ka bija kaut kas ļoti ļoti interesants.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai nu citiem jau citu sapnji neinteresee, bet reizeem, kad paaraak janciigi, gribas pieraxtiit, pirmkaart, kaa atgaadinaajumu sev

nav nemaz tik forshi atcereeties, shodien visu dienu vajaa taa nomirshanas sajuuta, eemiigi ir sapnii buut mirushai un dziivot naakamajaa dziivee, tas ir, sevi redzeet sapnii 2 veidos - kaa mironi un kaa to, kas augshaam ceelaas un skataas uz sevi no malas.

sapnja iespaidaa, shovakar, braucot ar velo, ljoti uzmaniijos no mashiinaam :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesē gan. tur mazāk piemelo, bet man riebjas ka melo. par to pedējo rindiņu, ir bijis tā ka tik iespadīgs sapnis, ka visa dienu pēc tam deja vu līmeņa bailes kuru katru mirkli nomirt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, izlasot vienu sapni, reizēm par cilvēku uzzina vairāk, nekā runājot ar viņu


visi zina, ka reiz mirs, bet bailes nomirt ir mūžīgas tik un tā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, bet man tādas bailes vienmēr uzdzen kkādu arhaisku niknumu tb. kā? es, lai mirtu bez cīņas? tāpat vien, nejauši? bļaģ, nē, tas ir tik nožēlojami, utml.

(Reply to this) (Parent)