|
Janvāris 16., 2011
23:21 es dzīvoju bez cerībām, tas ir, man nav nekā cerēšanas vērta. ir šis punkts. ak, jā, ceru tikai kaut ko, kas saistīts ar veselību, nu, piemēram, ka neesmu nedziedināmi slima. tas gan nenozīmē, ka grimstu skumjās un nesmejos. smejos diezgan daudz un man nav garlaicīgi, taču šiem stāvokļiem nav nekādas saistības ar cerīgumu. ja vairs priekšā nav visa dzīve, tas uzreiz nenozīmē, ka viss ir pakaļā, taču šobrīd nav nekā, ko cerēt.
|
Comments:
Tiešām vai arī tā ir tāda poza no višfulā sinkinga operas?
ko cerēt? tas, kas vajadzīgs, tas būs.
Tad jau Tev nav cerība, bet gan pārliecība! :)
nu būtu forši, ja būtu, ko cerēt arī. pārliecība ietver arī to, ka tas, ko vajag, tas var arī būt Nekas, bet ja jau tā, tad lai ir. ir patīkama tā sajūta, kad var lolot cerību par kaut ko.
Tu pieļauj iespēju, ka Tev vajag Neko?
Nu, kas traucē sākt lolot to cerību?
mhm, pieļauju tādu iespēju gan, esmu par to pat pārliecināta, tāpēc cerību lološanas iespējamība ir apgrūtinoša, tā arī drošāk, nevar aplauzties
Tu kā medicīnai pietuvināt cilvēks varētu zināt labāk - to gadījumā nesauc par depresiju?
es neesmu medicīnai pietuvināta :>
nea, nesauc gan. to sauc par Pieauguša (lasi: saprātīga) cilvēka dzīvi
zināmā mērā esmu, bet tam nav nozīmes
| From: | arc |
Date: | 17. Janvāris 2011 - 01:51 |
---|
| | | (Link) |
|
ja vairs priekšā nav visa dzīve..
kā nu ne: visa atlikusī dzīve kā reizi Tev vēl priekšā. un kamēr dzīvojam, tikmēr ceram (vismaz es). eh, jāuzraksta laikam 2010-kopsavilkums/2011-cerības...
| From: | kruts |
Date: | 17. Janvāris 2011 - 14:49 |
---|
| | | (Link) |
|
galvenais, lai ir mēr(ka)ķis! |
|
|
Sviesta Ciba |