|
Decembris 31., 2010
00:46 pagājušā gada 31. decembrī rakstīju tā: diezgan stulba sajūta, ka nav svētku sajūtas.vārās zirņi, taisīšu lašmaizītes un neko īpašu, iedzeršu šampanieti, iešu gulēt. nekur neiešu un nesvinēšu. kādreiz jaunais gads šķita kā brīnums, nu tik notiks, nu tik būs, bet tagad - nekā. notiks tas, kam jānotiek, un viss. šis rīts sākās ar asinsspiediena mērīšanu un ātrās palīdzības izsaukšanu kaimiņienei, uz slimnīcu nebrauca, cerams, ka vēl nenomirs. tētis man pateica, lai vecumdienās nekad nedzīvoju viena pati, hehe, kā tad, iešu tak pansionātā.
kaimiņiene ir dzīva un vesela! vēl aizvakar stāstīja, ka viņai autobusā nr.5 kādu laiku regulāri piesējies viens vīrietis. vīrietis braucis no carnikavas ar vilcienu un uz zemitānu tilta kāpis autobusā nr. 5. vienmēr centies sēdēt manai kaimiņienei blakus, devis ābolus, apelsīnus. kādā reizē vīrietis atzinies, ka viņam 62 gadi, bet kaimiņiene jutusies neveikli, sak, veca tak. viņš viņu aicinājis kaut kur kopā aizdoties. tad viņa domājusi, kā atšūt vīrieti. pateikusi, lai nāk uz 80 gadu jubileju. šams bijis varen pārsteigts, bet kopš tās reizes vairs neesot redzēts.
|
Comments:
nu tev ir jangada teiksma;) |
|
|
Sviesta Ciba |