man liekas kopā pa visiem dažādajiem kādus 4us gadus esmu gājusi, šķiet ka esmu vienkārši stulba vai nepadodos ārstēšanai, katrā ziņā nevaru loģiski savilkt kopā posmus kad man ir labi vai slikti ar to, vai tajā brīdī apmeklēju terapeitus vai nē. bet varbūt pārspīlēu vai vispār meloju, jo atmiņa jau gaist. nu, vienīgi, forši ir tas, ka ejot pie viņiem, visas manas rīcības tiek padarītas normālas un tad vismaz ir kāds, kas dod sajūtu ka ar mani viss ok. toties kad neviena principā nav, kas man to pateiktu, tad mēdz būt slikti, bet labāk ņemtgalvu rokās un jābeidz uztraukties par to vai viņa ir pareiza vai nav, kāda starpība, kāda ir tāda ir, galvenais lai ir sava un tad jau ir čiki.

(Reply to this) (Thread)

jaa gribas lai pasaka ka neesmu debiila

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā nu īpaši bieži negadās, kad kāds pateiktu, nenomierina, nu bet ja nav ta nav lol. jāiet uz mežu, tur vismaz nesaka, ka esi debīla, tas vien palīdz :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm
juura arii paliidz:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, jūra arī nepārmet

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un neiet prom:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā

(Reply to this) (Parent)