stāsts šāds-agrāk dzīvojām privātmājā,kurai nebija kārtīga sēta un tajā mājā dzīvoja vēl radu ģimene,kurai arī bija suns(viņš). bet man- sune(viņa). toreiz domājām tā,ka izsargāt viņu no apbērnošanās mūsu apstākļos ir neiespējami...un atrast labus saimniekus šajā nežēlīgajā pasaulē(kura jau bija pametusi manu suni maziņu)arī būs neiespējami. tāpēc likās,ka sterilizācijas operācija ir vienīgais pareizais atrisinājums. taču nezinājām,par iespējamajām sekām-urīna nesaturešanu....un tā šī vaina parādījās jau drīz pēc operācijas. nav jau tā,ka ārā viņa nemaz nečurātu normālā veidā. taču bez zālēm nav iespējams iztikt,jo tagad jādzīvo dzīvoklī un suns arī kļūst pavisam nervozs un nelaimīgs,ja nevar saturēt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aah
mjaa ar taam sterelizeeshanaam arii nekad nezini, kaa labaak
katjim dodam tabletes, zinot, ka tas nav labi, bet tai pat laikaa no steril. arii komplikaacijas
vislabaak buutu, ka visi savaa valjaa, kaa raxtiiji ieprieksheejaa komentaa, bet ja jau pieradinaati, tad pieradinaati, pieradinaatajiem labaak, ka vinjiem ir maajas, nevis jaadziivo zem klajas debess nevienam nepiederosham..

(Reply to this) (Parent)